Igaunija plāno dubultot ārvalstu darbaspēka kvotu, arodbiedrības brīdina par lētā darbaspēka pieplūdumu
Igaunija nākamgad plāno papildus piesaistīt ārvalstu darbiniekus apjomā, kas divreiz pārsniedz pašreizējo imigrācijas kvotu. Arodbiedrības uzskata, ka zemākas prasības algai veicinās lētā darbaspēka ieplūšanu.
Igaunija, Baltijas valsts ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu, nākamgad plāno paplašināt iespējas piesaistīt darbiniekus no ārvalstīm. Pašreizējā imigrācijas kvota ir 0,1 % no iedzīvotāju skaita jeb 1284 cilvēki. Igaunijas Iekšlietu ministrija ierosina to ekonomikas izaugsmes apstākļos papildus palielināt vēl par 0,2 %. Jaunie noteikumi attieksies uz 12 rūpniecības, transporta un noliktavu nozarēm. Valdība uzskata, ka tas palīdzēs mazināt kvalificētu kadru trūkumu, taču arodbiedrības brīdina par sekām.
Valsts pamatojums
Igaunijas Ekonomikas ministrijas vicekanclere Sandra Sārava-Tammusa raidījumam „Aktuālā kamera” stāstīja, ka saskaņā ar nesen veiktu pētījumu 2030. gadā valstī trūks aptuveni 4500 inženieru. Daļu šīs vajadzības varēs nosegt augstskolu absolventi, taču, kā viņa norādīja, valstī ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu jāpiesaista arī ārvalstu darbaspēks. Nākamgad prognozētās 2569 uzturēšanās atļaujas paredzētas nozaru darbiniekiem, kur pētījums apliecinājis kadru trūkumu. Tās esot jomas ar augstu eksporta potenciālu un vidēju atalgojumu.
Rūpniecības koncerns BLRT pašlaik nodarbina ap 4000 cilvēku no 30 pasaules valstīm. BLRT Grupp valdes padomnieks Romans Vinarčuks skaidroja, ka katram jaunam projektam nepieciešami dažādi augsti kvalificēti speciālisti, kuru Igaunijas tirgū nav. Uzņēmums pašlaik būvē konstrukciju naftas un gāzes ieguvei Ziemeļjūrā.
Arodbiedrību bažas
Augsti kvalificētus speciālistus Igaunijā var nodarbināt arī ārpus kvotas, taču tad viņiem jāmaksā puttorkārtreiz lielāka alga nekā vidēji valstī. Papildu kvota ļautu ārvalstu darbiniekiem maksāt 80 % no Igaunijas vidējās algas. Arodbiedrību pārstāvji uzskata, ka tas var veicināt lētā darbaspēka piesaisti.
Igaunijas Arodbiedrību centrālās savienības priekšsēdētāja Kaja Vaska jautā, vai visās regulējumā minētajās nozarēs patiešām ir akūts darbaspēka trūkums, vai arī tajās ietilpst jomas, kurās vietējie nevēlas strādāt sliktu darba apstākļu dēļ. Viņasprāt, nodarbinot trešo valstu pilsoņus, faktiski tiek legalizēti zemi darba standarti, bet situācija neuzlabojas.
Grozījumi Ārzemnieku likumā pašlaik nosūtīti saskaņošanai starp institūcijām, un tās termiņš beidzas 13. novembrī.
