Igaunija plāno krimināluzskaitē pievienot fotogrāfijas personām, kurām aizliegts strādāt ar bērniem

Igaunijas Tieslietu ministrija nosūtījusi saskaņošanai likumprojektu, kas valsts sodāmības datubāzē līdzās citiem datiem parādītu dokumenta tipa fotogrāfijas personām, kurām noteikts aizliegums strādāt ar bērniem. Mērķis ir labāk pasargāt bērnus no seksuālo un citu bīstamo nodarījumu izdarītājiem. Likumu plānots ieviest 2030. gada 1. jūnijā.

Aizliegums attiecas uz personām, kas pastrādājušas kontaktveida seksuālu noziegumu pret bērnu, piemēram, izvarošanu.

Kāpēc vajadzīga fotogrāfija

Attēls palīdzētu darba devējiem, bērna likumiskajam pārstāvim un Sociālās apdrošināšanas pārvaldei pārliecināties, ka pārbaudes rezultāts attiecas uz pareizo cilvēku. Tas svarīgi, piemēram, kad vecāks pieņem darbā privātskolotāju un atrod viņa personas kodu publiskos avotos. Fotogrāfija noder arī tad, ja darba pretendents norāda personas kodu, bet neuzrāda personu apliecinošu dokumentu.

Automātiskas pārbaudes

Pašlaik darba devējam vismaz reizi gadā jāpārbauda datubāzē, vai darbiniekam, kas strādā ar bērniem, nav šāda aizlieguma. Turpmāk sistēma to darītu automātiski reizi mēnesī, sasaistot pārbaudi ar nodarbinātības reģistru; darba devējam būtu jānorāda, kuri darbinieki tiešā saskarsmē ar bērniem. Atbilde būtu vienkārša – „jā” vai „nē”. Ja aizliegums konstatēts, par to paziņos arī Sociālās apdrošināšanas pārvaldei, kas pārbaudīs, vai darba devējs aizliegumu ievērojis.

Par strādājošu ar bērniem uzskata cilvēku, kura darbs vai nodarbe paredz tiešu saskarsmi ar bērnu, piemēram, skolotājus, treneri un bērnudārza darbiniekus. Pārdevējs vai parasta pilsētas autobusa vadītājs parasti nav iekļauts, savukārt skolas vai ekskursiju autobusa šoferis var būt. Galīgo vērtējumu sniedz darba devējs.

Likumprojekta autori norāda, ka praksē aizliegto personu starpā bijuši gadījumi, kad tās nonākušas darbā par skolu sētniekiem vai autobusu šoferiem.

Datubāze nekļūs publiska

Ministrija atsaucas uz pētījumiem, kas liecina, ka publiski seksuālo noziedznieku reģistri nav mazinājuši atkārtotu noziegumu skaitu, lai gan daži pētījumi norāda uz iespējamu pirmreizējo noziegumu riska samazināšanos. Fotogrāfijas nepadara reģistru publisku: pieprasījumus joprojām var iesniegt tikai likumā noteiktās personas – darba devēji, darbam ar bērniem licences izsniedzošās iestādes un bērnu likumiskie pārstāvji.