Igaunijā plāno ļaut sapulču un demonstrāciju organizēšanu jau no 14 gadu vecuma
Igaunijas Tieslietu un digitālo lietu ministrija virza likumprojektu, kas pazeminātu minimālo vecumu publisku sapulču un demonstrāciju organizēšanai no 18 uz 14 gadiem. Par nepilngadīgo plānotajiem pasākumiem policija jāinformē iepriekš.
Igaunija plāno pazemināt minimālo vecumu, kādā drīkst organizēt publiskas sapulces un demonstrācijas, no 18 uz 14 gadiem. Tas paredzēts Tieslietu un digitālo lietu ministrijas izstrādātā likumprojektā, kura autori uzsver, ka arī nepilngadīgajiem ir tiesības un likumīgas intereses. Šāds grozījums nozīmētu, ka jaunieši pasākumus varētu rīkot paši, nemeklējot pieaugušo, kas to izdarītu viņu vietā.
Kāpēc tieši 14 gadi
Likumprojektā norādīts, ka tiesības uz mierīgu pulcēšanos ir svarīgs priekšnosacījums demokrātiskai un plurālistiskai sabiedrībai. Tā bērniem dod iespēju paust viedokli un iesaistīties sabiedrības dzīvē.
Vecuma robeža saistīta ar jau esošajiem atbildības sliekšņiem. Saskaņā ar Tiesībaizsardzības likumu cilvēks no 14 gadiem pats atbild par sabiedrisko kārtību, un tāds pats ir kriminālatbildības vecums. Ministrija uzskata, ka šo vecumu sasniegušie jaunieši var uzņemties arī sapulces organizēšanas pienākumus.
Drošības nosacījumi
Tieslietu un digitālo lietu ministre Liisa Pakosta (partija Eesti 200) norādīja, ka jauniešu balsis sabiedrībā ir svarīgas un viņu vēlmei pulcēties nevajadzētu būt atkarīgai no tā, vai atrodas pieaugušais, kas gatavs sapulci rīkot. Vienlaikus jaunieši netiek atstāti vieni: vecāku pārraudzības pienākums saglabājas līdz 18 gadu vecumam, bet policija par nepilngadīgo rīkotām sapulcēm jābrīdina iepriekš. Pēc ministres teiktā, tā policija zinās, ka jābūt modrai, un vajadzības gadījumā varēs ātri palīdzēt.
Princips, ka organizators galvenokārt atbild par sapulces drošību, attieksies arī uz nepilngadīgajiem. Pakosta uzsvēra: ja jauniešiem tiek dota lielāka brīvība paust viedokli, viņiem jāuzņemas arī atbildība par drošu norisi un uzvedības noteikumu ievērošanu publiskās vietās.
Skolēnu pašpārvalžu viedoklis
Igaunijas Skolēnu pašpārvalžu savienības priekšsēdētājs Karls Eriks Kirss grozījumu novērtēja kā pilnībā pozitīvu. Viņš norādīja, ka iepriekšējā kārtība prasīja daudz birokrātijas, ja demonstrāciju vēlējās rīkot nepilngadīgais. Kirss atzina, ka nepilngadīgie demonstrācijas rīko reti, taču jauniešu un skolēnu pašpārvaldes jau apspriež tās kā ietekmēšanas metodi. Viņaprāt, līdz šim rokas bija vienkārši sasietas.
