Igaunijā beigušās pirmās izlīgšanas sarunas par ārstu un māsu algām bez vienošanās
Igaunijas veselības aprūpes arodbiedrības un darba devēji pirmajā izlīgšanas sanāksmē par jaunu koplīgumu nav vienojušies. Arodbiedrības norāda, ka bez valsts finansējuma algu celšanai vienošanās nav iespējama.
Igaunijā veselības aprūpes darbinieku arodbiedrības un darba devēji trešdien pirmajā izlīgšanas sanāksmē par jaunu koplīgumu nav panākuši vienošanos. Koplīgums skar vairāk nekā 20 000 nozares darbinieku, un strīda centrā ir algu paaugstināšana. Arodbiedrību ieskatā progresa nav, jo sociālo lietu ministrei Karmenai Jolleri atkal nav izdevies tikties ar darbinieku un ārstniecības iestāžu pārstāvjiem.
Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonda nākamā gada budžetā joprojām nav paredzēts finansējums veselības aprūpes darbinieku algu pieaugumam. Lai gan valsts formāli nav koplīguma puse, arodbiedrības uzskata, ka bez valdības finansējuma vienošanās nav iespējama. Tās arī norāda, ka par veselības aprūpes organizēšanu un finansēšanu atbildīgās ministres līdzdalība izlīgšanas procesā ir būtiska. Iepriekšējie ministri esot strādājuši kopā ar nozares pārstāvjiem un līdztekus koplīgumiem parakstījuši arī finansēšanas vienošanās.
Darbaspēka trūkums
Koplīgums attiecas uz medmāsām, aprūpētājiem, vecmātēm, ārstiem, klīniskajiem psihologiem, klīniskajiem logopēdiem, fizioterapeitiem, atbalsta speciālistiem un neatliekamās palīdzības personālu. Arodbiedrības brīdina, ka darbaspēka trūkums jau tagad ir smags un algu iesaldēšana to var padziļināt.
Igaunijas Māsu savienības prezidente Kētlina Lillemā norādīja, ka šobrīd piektā daļa veselības aprūpes darbinieku strādā vairākos darbos, un galvenais iemesls ir atalgojums. Viņa brīdināja, ka sistēma var sabrukt, ja pārslogotie darbinieki turpinās pamest profesiju.
Emigrācijas risks
Igaunijas Veselības aprūpes darbinieku arodbiedrības prezidente Ulvi Tasane stāstīja, ka māsu emigrācija ir ievērojami mazinājusies pateicoties iepriekšējos koplīgumos panāktajam algu pieaugumam, taču tendence var mainīties. Pēdējos mēnešos no ārvalstīm saņemts liels skaits darba piedāvājumu.
Igaunijas Medicīnas studentu asociācijas prezidents Klauss Martins Klettenbergs uzsvēra, ka plānoto algu pieaugumu atcelšana varētu ietekmēt arī nākotnes ārstu piedāvājumu. Arodbiedrības pauž bažas arī par notiekošajām reformām, tostarp neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas pakalpojumu un palīgierīču izmaiņām, veselības un sociālās aprūpes integrāciju un pāreju uz e-konsultācijām speciālistu nosūtījumiem. Medicīnas darbinieki kopumā atbalsta reformu mērķus, taču uzskata, ka īstenošanas plāni var mazināt aprūpes pieejamību, jo personāla jau tagad nepietiek.
Igaunijas Ārstu savienības prezidents Nēme Tõnissons pauda, ka veselības aprūpei vajadzīga stabilitāte un darba miers. Paziņojumu parakstījušas sešas nozares organizācijas, tostarp Māsu savienība, Ārstu savienība un Fizioterapeitu asociācija.
