Igaunijā pulciņu vadītāji palīdz skolēniem praktizēt igauņu valodu ārpusstundu nodarbībās
Pēc mācību pārejas uz igauņu valodu pulciņu vadītāju loma Igaunijas skolās kļuvusi svarīgāka, taču lielā papildu slodze un novērtējuma trūkums liek daudziem no darba aiziet.
Igaunijā, pārejot uz mācībām igauņu valodā, pieaugusi to skolas darbinieku nozīme, kuri vada interešu pulciņus un ārpusstundu nodarbības. Šie speciālisti palīdz skolēniem praktizēt igauņu valodu ne tikai stundās, bet arī tādās aktivitātēs kā koris, joga, tautas dejas vai teātra pulciņš.
Ida-Virumā, kur ikdienā joprojām dominē krievu valoda, mācību stundu vien nepietiek, lai jaunieši pietiekami praktizētu igauņu valodu, norādīja Ida-Virumas Profesionālās izglītības centra COSMOS mārketinga vadītāja Virve Lindere. Viņasprāt, tieši ārpusstundu nodarbībās iespējams veidot igauņu valodas vidi ārpus formālajām mācībām.
Savukārt profesionālās mācību iestādes AVARA direktore Kristi Tarika par galveno ārpusstundu nodarbību priekšrocību uzskata to, ka tajās nav vērtējuma. Klasē valodas apguve bieži rada sajūtu, ka tiek vērtēts katrs skolēna solis un teikums, taču ārpusstundu aktivitātēs šāda vērtēšana nenotiek, tāpēc atmosfēra ir brīvāka.
Trūkst kvalificētu darbinieku
Viena no problēmām ir kvalificētu pulciņu vadītāju trūkums, jo viņiem bieži jāuzņemas papildu pienākumi. Jaunatnes darbinieku asociācijas izpilddirektore Kristīna Mazena skaidroja, ka gadījumos, kad kāds skolotājs saslimst, bieži tiek pieņemts, ka pulciņa vadītājs var to aizstāt, jo viņam „tāpat nav stundas un nav ko darīt”. Šāda attieksme, pēc Mazenas domām, ir viens no iemesliem, kāpēc pulciņu vadītāji daudzviet ilgi neaizturas.
Paši pulciņu vadītāji norāda, ka papildu slodze nav vienīgais iemesls aiziešanai. Mazena atzīmēja, ka viņi savā ikdienas darbā saskaras arī ar skolotāju pārmetumiem un dažkārt pat aizskarošu attieksmi darba vietā — viņus var vainot pārlieku lielā tuvībā ar skolēniem vai nepiemērotā uzvedībā.
