Igaunijā sākušās sarunas par minimālās algas celšanu 2027. gadam
Igaunijas arodbiedrības piedāvā 2027. gadā minimālo algu palielināt līdz 47,5% no vidējās algas. Darba devēji konkrētu priekšlikumu vēl nav iesnieguši, taču uzskata piedāvāto kāpumu par pārāk straujš.
Igaunijā sākušās sarunas starp arodbiedrībām un darba devējiem par minimālās algas apmēru 2027. gadam. Arodbiedrības pieprasa, lai minimālā alga nākamgad sasniegtu 47,5% no vidējās algas. Darba devēju puse konkrētus skaitļus pirmajā tikšanās reizē neiesniedza.
Arodbiedrību arguments
Igaunijas Arodbiedrību centrālās savienības pārstāvji norāda, ka minimālo algu saņem aptuveni 20 000 cilvēku. Viņuprāt, tās celšana var ietekmēt arī to darbinieku atalgojumu, kuri pelna mazāk par vidējo. Savienības priekšsēdētāja Kaja Vaska skaidro, ka, cenām augot, zemu ienākumu guvējiem kļūst grūtāk segt izdevumus, un tas palielina slodzi uz sociālās palīdzības sistēmu, jo cilvēki spiesti pieprasīt iztikas pabalstu.
Pašlaik minimālā alga ir 946 eiro, tas ir 42% no vidējās algas. 2023. gadā arodbiedrības un darba devēji vienojās to pakāpeniski palielināt līdz pusei no vidējās algas; šī gada priekšlikums ir nākamais solis uz šo mērķi.
Darba devēju nostāja
Igaunijas Darba devēju centrālās savienības vadītājs Hando Suters atzīst, ka minimālajai algai jāaug, jo pieaugusi arī vidējā alga. Tomēr, viņaprāt, tempam jābūt tādam, lai uzņēmumi to spētu izturēt, īpaši tie, kas atrodas ārpus Tallinas un Tartu. Pretējā gadījumā vietām var izzust darbavietas.
Suters stāstīja, ka tikšanās laikā puses apmainījās ar pozīcijām un pārrunāja ekonomikas stāvokli. Darba devēji paņēma pauzi, lai izveidotu savu nostāju un saņemtu sarunu mandātu.
Termiņi
Vaska atzina, ka pašlaik grūti prognozēt vienošanās laiku, un nākamās tikšanās datums nav zināms. Arodbiedrības cer vienoties līdz gada beigām, darba devēji arī uzskata šādu termiņu par vēlamu, taču garantēt to nevar. Iepriekšējoreiz pusēm vienoties izdevās tikai februārī.
