Igaunijā strauji pieaug no Baltkrievijas cauri Latvijai iebraukušo nelegālo migrantu skaits
Igaunijā pēdējās nedēļas laikā aizturēti 63 no šogad 102 nelegālajiem migrantiem, kas caur Latvijas un Baltkrievijas robežu mēģināja nokļūt Ziemeļvalstīs. Latvija piekritusi uzņemt atpakaļ visas Igaunijā aizturētās personas, un Igaunija nosūtīs papildu policijas vienības Latvijas atbalstam.
Igaunijā pēdējo dienu laikā krasi pieaudzis nelegālo migrantu skaits, kas valstī nonāk, šķērsojot Latvijas un Baltkrievijas robežu. Saskaņā ar Igaunijas Policijas un robežsardzes departamenta ģenerāldirektora Egerta Beļičeva teikto, līdz trešdienas rītam šogad notverti 102 nelegālie migranti, no kuriem 63 aizturēti tikai pēdējās nedēļas laikā. Salīdzinājumam – visa pagājušā gada laikā Igaunijā tika atklāti vien 39 šādi pārkāpēji.
Beļičevs norādīja, ka nevienā dienā pēdējā nedēļā nav iztikts bez aizturēšanas, un migranti tiek ķerti visā valstī, visbiežāk Tallinā vai tā apkārtnē. Iestādes cieši sadarbojas ar Somijas policiju un robežsardzi, lai nelegālos imigrantus varētu ātri aizturēt arī Somijā, ja tie izbrauc no Igaunijas.
Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro paziņoja, ka Latvija ir apstiprinājusi, ka uzņems atpakaļ visas Igaunijā aizturētās personas, kuras ES ieceļojušas caur Baltkrievijas un Latvijas robežu. Taro norādīja, ka lielais aizturēto skaits rada ievērojamu slogu tiesu sistēmai, tulkiem un pašvaldībām, jo daži migranti uzdodas par nepilngadīgiem.
Pēc Taro teiktā, Baltkrievijas režīms apzināti virza migrantus uz ES robežu, un to apliecina video pierādījumi, kuros redzami Baltkrievijas robežsargi, kas palīdz pārraut žogu un grūž cilvēkus pāri. Migrantiem atņemtas garas kāpnes, stiepļu šķēres un leņķa slīpmašīnas, kas liecina par organizētu kontrabandu. Taro pieminēja arī tuneļu būvniecību Lietuvas robežā, kas prasa inženiertehniskas prasmes, kas nav raksturīgas parastajiem migrantiem.
Igaunija jau iepriekš nosūtījusi policijas vienības uz Latvijas un Baltkrievijas robežu, un drīzumā tiks nosūtīta vēl viena vienība no misijas "EstPol". Taro uzsvēra, ka ES iekšējo robežu slēgšana nav risinājums, jo migranti vienkārši maina maršrutus; uzmanība jāpievērš ārējai robežai. Viņš arī atzina, ka Igaunijai, iespējams, būs jāpārskata barjeru nepieciešamība pat purvainās vietās, ņemot vērā pašreizējo spiedienu.
