Igaunijā strīds par atlīdzību pašvaldībām par vēja parku atļaušanu
Igaunijas ekonomikas ministrs plāno maksāt bonusu pašvaldībām, kas atbalsta vēja parku attīstību, taču nevalstiskā organizācija šo ieceri uzskata par antikonstitucionālu.
Igaunijā izvērsusies diskusija par plānoto bonusu vietējām pašvaldībām, kuras savā teritorijā ļauj attīstīt vēja elektrostacijas. Nevalstiskā organizācija MTÜ Kinnisvara Kaitseks uzskata, ka šāda kārtība pārkāpj pašvaldību autonomiju. Savukārt ekonomikas ministrs Erkki Keldo no Reformu partijas uzstāj, ka kopienām, kas atbalsta vēja parkus, ir jāsaņem atlīdzība.
Juristes viedoklis
Organizācijas valdes locekle Tiia Raudmägi, kas par juristi strādā gandrīz 30 gadus, norāda, ka šāds regulējums ir antikonstitucionāls. Viņasprāt, tas tieši nonāk pretrunā ar pašvaldību autonomiju, kas nostiprināta Igaunijas konstitūcijā.
Ministra skaidrojums
Keldo skaidro, ka vēja bonusa nauda tiek novirzīta vietējās kopienas dzīves vides un pakalpojumu uzlabošanai. Ieguldījumi varētu aptvert sporta objektus, izglītību un kultūru, taču par to, kā naudu izmantot, lemj pati kopiena. Ministrs uzsver, ka šī kopiena ir gatava dot ieguldījumu valsts kopējā labklājībā un apgādes drošībā.
Kāpēc bonuss ir nepieciešams
Igaunija attīsta vēja enerģiju un citus atjaunojamos resursus, lai atteiktos no fosilā kurināmā. Pašlaik valstī ir aptuveni 700 MW sauszemes vēja parku jaudas. Tomēr šogad un nākamgad nav paredzēts pabeigt nevienu jaunu parku, bet atsevišķi reģioni plānus ir noraidījuši.
Piemēram, Järva pašvaldība 2025. gada sākumā noraidīja 109 vēja turbīnu izbūvi pēc tam, kad tika savāktas 1600 parakstu. Vēlāk tajā pašā gadā Haapsalu varas iestādes iebilda pret 10 turbīnu parka izbūvi pie Matsalu dabas rezervāta. Bonusa mērķis ir risināt apstājušos sauszemes vēja enerģētikas attīstību vietējā līmenī.
