Igaunijā pēta padomju laiku vasarnīcu kultūru, lai vienu eksponētu muzejā
Igaunijas pētnieki dokumentē padomju laikā celtās dārza vasarnīcas — suvilas. Projekta mērķis ir vienu šādu māju pārvietot uz Brīvdabas muzeju.
Igaunijā pētnieki apzina un dokumentē padomju laikā celtās dārza vasarnīcas, kuras igauniski sauc par suvilām. Darbā sadarbojas Igaunijas Mākslas akadēmijas (EKA) mākslas vēsturnieki un Tartu Universitātes etnologi. Projekta galvenais mērķis ir atrast vienu šādu vasarnīcu un pārvietot to uz Igaunijas Brīvdabas muzeju, lai tur varētu izstāstīt tās vēsturi un īpašnieka stāstu.
Pēc avota datiem, laikposmā no 1950. līdz 1980. gadam uzcelts gandrīz 50 000 šādu vasarnīcu. Tās tika būvētas pēc stingriem padomju noteikumiem, tāpēc atšķiras no ēkām, kas celtas pirms un pēc tā laika. Šīs mājas atspoguļo gan valsts nodrošināto atpūtu, gan cilvēku privātos sapņus.
Kā notiek pētījums
Pētnieki vasarās apceļo Igauniju, runā ar vasarnīcu īpašniekiem un dokumentē vēsturi. Intervijas ir brīvas, vairāk līdzinās sarunai nekā aptaujai. Tiek aplūkota visa īpašuma teritorija — dobes, mazās saimniecības ēkas un telpu iekšpuse. Telpisko jautājumu speciālisti veic mērījumus un izstrādā plānus. Ja īpašnieki ļauj, ēkas tiek fotografētas.
Pētnieki meklē informāciju arī arhīvos, piemēram, par retākiem tipiem, tostarp terasveida vasarnīcām. Īpašnieki izņem vecus fotoalbumus, čekus un būvniecības plānus, kas glabāti desmitiem gadu un liecina par ikdienas būvēšanas praksi un cilvēku izdomu.
Skatījums un ierobežojumi
EKA dekāne Epp Lankota norāda, ka privātā vasarnīca ir masveidā padomju laikā celta ēku grupa, kas parāda, kā valsts centās radīt strādājošajiem iespējas atpūsties. Brīvdabas muzeja lauku arhitektūras vadītāja Dagmara Ingi uzsver, ka svarīgi pētīt cilvēku un viņa attiecības ar vasarnīcu. Pētnieki pret visiem dalībniekiem izturas bez aizspriedumiem un uzskata, ka katra cilvēka stāsts ir svarīgs.
Darbu ierobežo laiks un atmiņas subjektivitāte: pirms desmitiem gadu notikušais atmiņās tiek filtrēts caur nostalģiju, kas piešķir emocionālu krāsu, bet mazina faktu precizitāti.
