Igaunijā vēlas reformēt palīdzības sistēmu cilvēkiem ar demenci
Analītiskais centrs Praxis secinājis, ka Igaunijas valsts atbalsta sistēma cilvēkiem ar demenci ir sadrumstalota, tāpēc Sociālo lietu ministrija plāno ieviest vienotu palīdzības maršrutu un koordinatorus.

Igaunijā šobrīd dzīvo aptuveni 27 000 cilvēku ar demenci, un līdz 2050. gadam šis skaits varētu pieaugt par gandrīz 37% jeb sasniegt ap 37 000. Analītiskā centra Praxis veiktais pētījums pirmoreiz visaptveroši izvērtējis, cik lielā mērā valsts atbalsta sistēma atbilst šo cilvēku un viņu tuvinieku vajadzībām, un secinājumi ir nelabvēlīgi — pašlaik nepastāv vienota palīdzības sistēma, veselības aprūpes un sociālās aizsardzības pakalpojumi ir nepietiekami savstarpēji saistīti, bet palīdzības pieejamība lielā mērā atkarīga no konkrētās pašvaldības iespējām.
Trūkst vienota koordinatora
Praxis analītiķe Jāne Estere norāda, ka galvenā problēma ir vienota palīdzības maršruta trūkums, kas savienotu dažādas iestādes, jo īpaši sociālo un medicīnisko jomu. Viņasprāt, katram cilvēkam ar demenci būtu jāpiešķir koordinators, kuram pašam būtu jāsazinās ar personu un tās tuviniekiem, jānoskaidro situācija un regulāri jāveic vajadzību novērtējums. Estere uzsver, ka valstij jārada sistēma, kas atbalsta gan pašu slimnieku, gan viņa ģimeni, skaidri nosakot atbildības robežas starp dažādām iestādēm un speciālistiem, lai cilvēkam nebūtu pašam jāmeklē informācija par to, kur vērsties.
Plānotā reforma
Igaunijas Sociālo lietu ministrija plāno izveidot vienotu palīdzības maršrutu — no pirmajām atmiņas problēmu pazīmēm un diagnostikas līdz konsultācijām, vajadzību novērtējumam un pakalpojumu saņemšanai. Invalīdu tiesību politikas vadītāja Kadri Mete stāsta, ka nozīmīga pārmaiņa būs modeļa TERVIK ieviešana — koordinācijas sistēma, kas uzlabos medicīnas un sociālās jomas mijiedarbību. Ar medicīniskā maršruta koordinatora starpniecību palīdzība tiks organizēta galvenokārt cilvēkiem sarežģītās situācijās un ar vairākām hroniskām slimībām, tostarp demenci. Papildus tiek meklēti tehnoloģiski risinājumi, kas ļautu vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ilgāk un drošāk dzīvot mājās.
TERVIK sadarbības modeli plānots ieviest katrā reģionā veselības un sociālās aprūpes reformas ietvaros, paredzot koordinatorus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Pakalpojuma darbību iecerēts uzsākt 2028. gada maijā.


