Igaunijas Finanšu ministrija skaidro: ES budžeta sadalījumu vēl nav lēmusi neviena amatpersona
Igaunijas Finanšu ministrijas amatpersona Trīna Tomingasa noraida apgalvojumus, ka ministrijas ierēdņi jau būtu izlēmuši, kā sadalīt ES nākamā budžeta perioda naudu — galīgo lēmumu pieņems valdība un ministri, ne ierēdņi. Viņa norāda, ka nozaru pieprasījumi vairāk nekā divkārt pārsniedz pieejamo finansējumu.
Pēdējās nedēļās Igaunijā izvērsušās asas diskusijas par Eiropas Savienības nākamā budžeta perioda (2028.–2034. gads) finansējuma sadali. Finanšu ministrijas pārstāve Trīna Tomingasa publiski atspēkojusi apgalvojumus, ka lēmumu par naudas sadali jau pieņēmuši ministrijas ierēdņi un valdībai atliktu vien apstiprināt gatavu risinājumu.
Eiropas Komisija Igaunijai piedāvājusi kopumā 6,5 miljardus eiro atbalsta. No šīs summas rudenī iespējams sadalīt aptuveni 5,5 miljardus eiro, bet pārējā daļa saskaņā ar ES noteikumiem jāpatur rezervē. Vienlaikus Igaunijas ministrijas kopumā pieprasījušas 11,4 miljardus eiro — vairāk nekā divreiz vairāk, nekā pašlaik plānots sadalīt.
Ierēdņu un politiķu lomu sadalījums
Tomingasa uzsver, ka tas nav nekāda finansējuma samazināšana, bet vienkārša matemātika — ja pieprasījumi divkārt pārsniedz pieejamo summu, visiem vēlmēm nauda nepietiks. Sagatavošanās darbs pie nākamā ES budžeta perioda sākts jau 2025. gada rudenī, kad ministrija organizējusi diskusijas ar ministrijām, iesaistījusi aptuveni 70 jumta un partnerorganizācijas, tikusies ar pašvaldību vadītājiem un parlamenta frakcijām, kā arī publicējusi ministriju pieteikumus atsauksmju sniegšanai.
Pēc viņas vārdiem, ierēdņu uzdevums ir sagatavot analīzi un ieteikumus, taču galīgo politisko izvēli starp dažādiem mērķiem izdara valdība. Kad valdība kopīgi vienosies par stratēģisko un finansiālo ietvaru, tālākās izvēles katrā nozarē paliks attiecīgo ministru ziņā.
Vēl nav zināms galīgais budžets
Tomingasa atgādina, ka visi pašlaik apspriestie skaitļi ir vien Eiropas Komisijas priekšlikums, par kuru Briselē joprojām noris intensīvas sarunas. Dalībvalstīm ir atšķirīgas intereses — daļa pieprasa budžeta samazinājumu, savukārt Igaunija sagaida lielāku uzmanību un finansējumu ES austrumu robežai. Nav skaidrs, vai galīgā summa Igaunijai būs 6,5 miljardi eiro vai cita. Tāpēc, pēc Tomingasas domām, svarīgāk ir vienoti aizstāvēt Igaunijas intereses Briselē, nevis strīdēties par sadali mājās.
