Igaunijas aizsardzības uzņēmumi bez konkursa tiecās pēc 700 miljonu eiro dronu aizsardzības līguma
Igaunijas uzņēmumu konsorcijs ar tehnoloģiju firmu Nortal priekšgalā mēģināja panākt valsts līgumu par aptuveni 700 miljoniem eiro bez iepirkuma konkursa. Aizsardzības ministrija piedāvājumu noraidīja, jo tas būtu pretrunā publisko iepirkumu likumiem.

Igaunijas uzņēmumu konsorcijs, kuru vada programmatūras un konsultāciju kompānija Nortal, centās panākt valdības līgumu par aptuveni 700 miljoniem eiro, lai izveidotu valsts mēroga pretdronu aizsardzības sistēmu, – to liecina biznesa laikraksta «Äripäev» izmeklējums, kas publicēts 4. novembrī. Uzņēmumi lūdza izņēmumu no parastās iepirkuma kārtības, taču Igaunijas aizsardzības ministrija to noraidīja, jo šāda vienošanās būtu pretrunā ar publisko iepirkumu normām. Tas ir būtiski valstij, kas robežojas ar Krieviju un strauji palielina militāros izdevumus un attīsta vietējo aizsardzības rūpniecību.
Ko piedāvāja konsorcijs
Piedāvātā vienošanās paredzēja septiņu gadu periodu un aptuveni 100 miljonus eiro gadā no valsts budžeta. Konsorcijā bija Nortal, telekomunikāciju uzņēmums Telia Eesti, aizsardzības tehnoloģiju firmas Defsecintel Solutions un Rantelon, kā arī Frankenburg Technologies, kas attīsta raķešu ražošanu. Pēc «Äripäev» datiem, jau bija sagatavots preses paziņojuma melnraksts un detalizēta komunikācijas stratēģija.
Politiskie sakari
Nortal īpašnieks Priits Alamē ir ilgstošs ārlietu ministra Margusa Tsahkna draugs un bija partijas «Igaunija 200», kuru vada Tsahkna, līdzdibinātājs un finansētājs, līdz atstāja to 2024. gada rudenī. Pēc laikraksta informācijas, Tsahkna janvārī valdības drošības kabineta sēdē asi kritizēja aizsardzības ministriju par visaptverošas pretdronu stratēģijas trūkumu, un nepilnas divas nedēļas vēlāk ministrija saņēma konsorcija priekšlikumu. Tsahkna noliedza apspriedis piedāvājumu ar konsorcija dalībniekiem un nosauca apsūdzības par politisku spēli.
Ministrijas pretestība
Toreizējais aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs sacīja, ka grūti saprast, ko konsorcijs sniegtu apmaiņā pret izdevumiem. Tolaik ministrijas ģenerālsekretārs Kaimo Kuusks stāstīja par spiedienu augstākajā politiskajā līmenī. Arī Iekšlietu ministrija atteicās apiet konkursus, jo tās aptuveni 20 miljoni eiro ES finansējuma jāizsniedz publiskos iepirkumos.
Konsorcija vadītājs Siims Saliste norādīja, ka 700 miljoni bija sākotnējs novērtējums, nevis galīga cena. Konsorcijs, kas esot paplašinājies līdz 19 uzņēmumiem, priekšlikumu nav atmetis. Pašreizējais aizsardzības ministrs Martins Heremss, kurš iepriekš bija Frankenburg padomnieks, apstiprināja, ka piedalījies vienā konsorcija sanāksmē un sagatavojis draudu novērtējumu.


