Igaunijā IT speciālistiem būtu jāmeklē darbs ārpus tehnoloģiju nozares
Igaunijas IT darba tirgus aug lēnāk, un jauniešiem kļūst grūtāk iekārtoties darbā. Autors Lauri Haavs uzskata, ka risinājums ir IT speciālistu piesaiste citās nozarēs, jo mākslīgais intelekts programmatūras izstrādi padara lētāku.
Igaunijā jāatrod vairāk darba iespēju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistiem ārpus pašas tehnoloģiju nozares. Tā savā viedokļa rakstā, ko publicējis Igaunijas sabiedriskais medijs ERR, norāda Lauri Haavs. Kā steidzamības piemērus viņš min nesenās atlaišanas uzņēmumos Pipedrive un Telia, kā arī iespējamās turpmākās.
Salīdzinājums ar Eiropas Savienību
Pēc darba tirgus prognozēšanas sistēmas OSKA datiem, Eiropas Savienībā 52 % IKT speciālistu strādā ārpus tehnoloģiju nozares, bet Igaunijā – tikai 42 %. Lai sasniegtu ES vidējo līmeni, Igaunijai citās nozarēs vajadzētu aptuveni 3400 papildu IKT speciālistu, ja daļa pārietu no tehnoloģiju sektora. Ja nodarbinātība tehnoloģiju sektorā nemainītos, trūkums pieaugtu līdz 7100.
Kāpēc līdz šim tā nebija
Igaunijas uzņēmumi bieži ir mazi, un programmatūras izstrāde bija dārga: veselas izstrādes komandas uzturēšana izmaksāja desmitiem tūkstošu eiro mēnesī. Mākslīgais intelekts to mainījis, jo uzdevumus, kam agrāk bija vajadzīga vesela komanda, tagad dažkārt var paveikt daži cilvēki.
Darba tirgus rādītāji
- gadā Igaunijā strādāja gandrīz 34 000 IKT speciālistu, no tiem ap 20 200 plānošanas un izstrādes amatos. Augusta beigās bija reģistrēti 910 bezdarbnieki šajā jomā. Algu pieaugums, kas agrāk bieži bija 8–12 % gadā, 2025. gadā parasti bija 4–6 %.
Vēl satraucošāk ir jauniešiem: no 2022. līdz 2025. gadam nodarbināto IKT speciālistu līdz 25 gadu vecumam skaits samazinājās par 24 % – no 2405 uz 1839. Tikmēr 2024./2025. mācību gadā IKT programmas absolvēja rekordliels skaits – 1123 studenti.
Autora ieteikumi
Haavs norāda, ka IKT absolventi veido ap 9 % no visiem augstākās izglītības absolventiem Igaunijā, bet ES vidēji – 4 %. Tāpēc, viņaprāt, svarīgāk ir mācīt tehnoloģiju radīšanas un ieviešanas prasmes citu jomu speciālistiem, nevis palielināt IKT absolventu skaitu. Uzņēmumiem viņš iesaka vairākus mēnešus ilgus projektus, kuros var izveidot darbojošos risinājumu, nevis vienas dienas darbnīcas.
