Igaunijas Ārlietu ministrijā izstādīts galds, pie kura slēdza Tartu miera līgumu
Tallinā, Igaunijas Ārlietu ministrijā, pagaidām apskatāms vēsturiskais galds, pie kura 1919.–1920. gadā risinājās Igaunijas un Padomju Krievijas sarunas par Tartu miera līgumu. Galds uz Tallinu nogādāts Tartu pilsētas muzeja renovācijas laikā.

Igaunijas Ārlietu ministrijā Tallinā pagaidām ir apskatāms ovāls koka galds, pie kura 1919. un 1920. gadā notika Igaunijas un Padomju Savienības delegāciju sarunas par Tartu miera līgumu. Dokumentu parakstīja 1920. gada 2. februārī Tartu, Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā. Ekspozīcija ir svarīga, jo līgums ir viens no Igaunijas valstiskuma pamatdokumentiem.
Ko paredzēja līgums
Līgums noslēdza Igaunijas Brīvības karu, kas pēc neatkarības pasludināšanas ilga gandrīz 18 mēnešus. Tas bija viens no pirmajiem jaunās valsts nozīmīgajiem panākumiem starptautisko attiecību jomā. Dokuments noteica Igaunijas austrumu robežu, bet Padomju Krievija atzina Igaunijas neatkarību de jure un brīvprātīgi uz visiem laikiem atteicās no jebkādām agrākajām suverenitātes tiesībām pār igauņu tautu un teritoriju. Tas bija arī pirmais starptautiskais akts, kas atzina padomju valdību.
Galds un tā nonākšana Tallinā
Galds ir neparasti liels – 3,4 reiz 2,4 metri. Tas jau pirms sarunām bija pazīstams kā miera galds, un pastāvēja uzskats, ka pie tā sēdošie spēs rast kopīgu valodu par spīti atšķirībām. Ministrijā galds atrodas, kamēr Tartu pilsētas muzejā notiek renovācija. Uz Tallinu to pārveda kā daļu no mācībām „Athens 2026”, kurās trenēja vērtīgā kultūras mantojuma aizsardzību krīzes situācijā.
Ārlietu ministrijas administratīvo lietu valsts sekretāra vietnieks Rasmuss Lumi norādīja, ka galdam mums ir milzīga simboliska nozīme un vērtība. Ministrija vēlas to parādīt viesiem, arī ārzemniekiem, un stāstīt Igaunijas un diplomātijas vēsturi. Tāpat plāno meklēt iespējas pie šī galda rīkot simboliski nozīmīgākas parakstīšanas ceremonijas.
Ārlietu ministrs Margus Tsahkna (partija Eesti 200) uzsvēra, ka līgums atgādina: tas, kas šķiet neiespējams, var kļūt īstenība. Viņš piebilda, ka ar gribu aizstāvēt brīvību un sabiedroto atbalstu arī maza tauta var uzvarēt daudz spēcīgāku pretinieku.


