Igaunijas arodskolas saņem uz pusi mazāk finansējuma uz izglītojamo nekā ģimnāzijas
Igaunijā profesionālās izglītības iestādes saņem aptuveni uz pusi mazāku finansējumu uz audzēkni nekā vispārizglītojošās skolas. Skolu vadītāji brīdina, ka bez papildu ieguldījumiem nevar atjaunināt tehniku un uzturēt mācību kvalitāti.
Igaunijā profesionālās izglītības skolas (igauniski kutsekool), kurās mācās jaunieši pēc pamatskolas beigšanas, saņem aptuveni uz pusi mazāk naudas uz vienu audzēkni nekā ģimnāzijas. Kā vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR, šāds finansējums traucē skolām nomainīt novecojušo aprīkojumu pret modernākiem robotiem, droniem un simulatoriem, kas vajadzīgi, lai sagatavotu audzēkņus darbam.
Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrijas vidējās un profesionālās izglītības departamenta padomniece Aulika Riisenberga norādīja, ka šī nozare veido aptuveni 5,5 procentus no valsts kopējiem izglītības izdevumiem, un šī daļa laika gaitā samazinājusies.
Skolu vadītāji: situācija tuvojas kritiskai
Tartu Rakenduslik Kolledž (VOCO) direktors Raini Jõks stāstīja, ka skola, lai iekļautos pedagogu algu budžetā, ir samazinājusi kontaktstundu skaitu un palielinājusi patstāvīgo darbu. Viņaprāt, kvalitāte joprojām ir laba, taču tiek tuvots punktam, kad tā vairs nebūs ilgtspējīga. Jõks uzsvēra, ka reformas nedrīkst atlikt finansējuma trūkuma dēļ un ka vajadzīgi politiski lēmumi un nauda.
Audzēkņu skaits kolledžā šogad ir augstākais desmit gadu laikā, taču daļa audzēkņu neapmierināti, ka daļēji jāsedz apģērba vai mācību materiālu izmaksas.
Tallinna Tehnoloogiakolledž (Techno TLN) vadītājs Ott Pärna pieļāva, ka mākslīgais intelekts ietekmē dažādas profesijas, tāpēc jāpilnveido mācību bāze un jāpieņem vairāk skolotāju, īpaši matemātikā, dabaszinātnēs un tehnoloģijās. Pēc viņa teiktā, aptuveni 70 procenti pamatskolas absolventu Igaunijā turpina mācības vispārējā vidējā izglītībā, bet praktiskas ievirzes izglītību izvēlas pārāk maz jauniešu. Šogad profesionālajā izglītībā uzņemto skaits nedaudz pieaudzis.
Riisenberga piebilda, ka darba tirgus mainās, tāpēc arī tradicionālo arodu – šūšanas, būvniecības, auto remonta – apguvē nepieciešamas digitālās iemaņas. Ja pieprasījums pēc kādas profesijas krītas, jāizvērtē, vai programmu turpināt, atjaunināt vai apvienot ar citu.
