Igaunijas arta terapeite: radošā terapija var atklāt jaunus iekšējos resursus
Arta terapeite Epa Susena Igaunijas televīzijas raidījumā Terevisioon stāstīja, ka vizuālā arta terapija der gan bērniem, gan senioriem, un prasmes zīmēt tai nav nepieciešamas. Pēc viņas teiktā, krāsas, skaņas un sajūtas palīdz piekļūt atmiņām, kas vārdos izsakāmas grūti.
Igaunijā strādājošā arta terapeite Epa Susena (Epp Sussen), Igaunijas Arta terapijas biedrības valdes locekle, raidījumā Terevisioon skaidroja, ka vizuālā arta terapija ir piemērota ļoti plašam cilvēku lokam. Raidījums Terevisioon ir Igaunijas sabiedriskās televīzijas rīta programma. Terapeites ieskatā šī metode var palīdzēt cilvēkiem atrast jaunus iekšējos resursus.
Susena norādīja, ka cilvēki ierasti daudz runā, taču liela daļa atmiņu un pārdzīvojumu ir saistīta ar krāsām, skaņām un sensorām sajūtām. Tām ar vārdiem piekļūt ne vienmēr ir viegli.
Kam terapija piemērota
Pēc Susenas teiktā, vizuālā arta terapija der gan bērniem, gan vecākiem cilvēkiem. Tā var noderēt tiem, kas vēlas labāk izprast sevi, piemēram, apsver darba maiņu vai dzīves izmaiņas. Tāpat to izmanto cilvēki ar diagnosticētu depresiju un tie, kas atveseļojas pēc grūtībām. Pretindikācijas, pēc viņas vārdiem, ir sastopamas ļoti reti.
Nevienam arta terapijas veidam nav jāprot zīmēt, gleznot, dejot vai spēlēt mūzikas instrumentu.
Pārvarēt baiļu sajūtu no tukšas lapas
Arta terapeite Katre Ēsmā (Katre Eesmaa) pastāstīja, ka cilvēki bieži vien nevēlas nākt uz nodarbībām, jo uzskata, ka neprot zīmēt. Viņa ieteica vingrinājumu ar punktiem: uz lapas jāizvieto 30–40 punktu un pēc tam tie jāsavieno ar līnijām. Zīmē uz molberta, lai varētu atkāpties un paskatīties uz darbu no attāluma. Ja darbs ir abstrakts, lapu var apgriezt otrādi. Kad lapā izdodas saskatīt kādu tēlu, to var sākt krāsot.
Susena uzsvēra, ka zīmējumam nav jābūt skaistam, un svarīgāks ir pats process. Viņasprāt, bailes no tā, ka rezultātam jābūt skaistam, bieži kļūst par šķērsli. Daudzi jaunieši terapijā nevēlas runāt un dod priekšroku klusi zīmēt. Arī tā viņi var atbrīvot emocijas, piemēram, izspiežot krāsu no tūbiņas vai to šļakstot.
Terapeite arī uzsvēra, ka neviens arta terapeits nesniedz diagnozes. Ja cilvēks uzzīmē pilnīgi melnu attēlu, to neuzskata par depresijas pazīmi. Pats cilvēks stāsta terapeitam, ko viņam nozīmē šī krāsa.
