Igaunijas austrumos nav risinājuma stacionārai psihiatriskajai palīdzībai pēc Ahtmes slimnīcas slēgšanas
Ida-Viru apriņķī Igaunijas austrumos joprojām nav skaidrs, kā tiks nodrošināta stacionārā psihiatriskā palīdzība pēc Ahtmes slimnīcas slēgšanas nākampavasar. Slimnīcā strādā tikai četri psihiatri, un pacientus steidzamos gadījumos nosūta uz citām pilsētām.
Igaunijas Ida-Viru apriņķī (Ida-Virumaa) joprojām nav izlemts, kā iedzīvotājiem nodrošinās stacionāru psihiatrisko palīdzību pēc Ahtmes slimnīcas slēgšanas nākamajā pavasarī. Tā ir vienīgā iestāde apriņķī, kas piedāvā šādu specializēto aprūpi. Situāciju raksturo Igaunijas sabiedriskā medija ERR publicētais materiāls.
Trūkst ārstu
Kādreiz Ahtmes slimnīcā strādāja desmit psihiatru, tagad palikuši tikai četri. Iestādes vadītājs Georgijs Belocerkovskis kadru krīzi saista arī ar daudzus gadus ilgušo nenoteiktību. Slimnīcu bija paredzēts slēgt pēc tam, kad tiks atvērta jauna psihiatrijas nodaļa Ida-Viru Centrālajā slimnīcā, taču to tā arī neuzbūvēja. Pēc Belocerkovska teiktā, jauni speciālisti diez vai brauktu strādāt uz iestādi, kas pēc trim gadiem tiks slēgta.
Jau pusotru gadu Ahtmē nedežurē psihiatri. Pacientus, kuriem nepieciešama steidzama hospitalizācija, sūta uz citām pilsētām, visbiežāk uz Tartu, taču arī tur brīvu vietu trūkst.
Slimnīcu vadītāju un pacientu pārstāvju viedoklis
Ida-Viru Centrālās slimnīcas vadītājs Tarmo Tohvers norāda, ka ambulatorā daļa strādā, bet stacionāra nav, tāpēc galvenais jautājums ir ārstu darba organizēšana. Lēmums, viņaprāt, jāpieņem piecu mēnešu laikā.
Ida-Viru Invalīdu palātas vadītāja Ursi Jooste uzskata, ka ārstēšanas pārcelšana uz ambulatoro režīmu problēmu neatrisinās. Cilvēki ar garīgiem un intelektuāliem traucējumiem bieži nespēj paši izskaidrot savas problēmas. Viņa min pacientu, kuram steidzami vajadzīgs jauns psihiatrs, jo ārstējošais ārsts devies pensijā un slimnīca vairs nepieņem pacientus.
Viens no veidiem, kā mazināt speciālistu trūkumu, varētu būt attālinātās konsultācijas. Belocerkovskis tomēr šaubās, ka tās pilnvērtīgi aizstās tikšanos klātienē, jo psihiatram jāredz pacienta reakcijas un ķermeņa valoda.
Pie privātā psihiatra var nokļūt pat nedēļas laikā, bet par pieņemšanu jāmaksā ievērojama summa. Valsts sistēmā trūkst gan ārstu, gan naudas stacionārās palīdzības paplašināšanai.
