Igaunijas deputāts: azartspēļu nodokļa samazinājums nav vainojams ieņēmumu kritumā
Eesti 200 deputāts Tanels Teins noraida apgalvojumus, ka attālināto azartspēļu nodokļa samazinājums izraisījis būtisku nodokļu ieņēmumu kritumu, un aicina pagaidām nemainīt pieņemto stratēģiju. Igaunijas premjers solījis debates par jautājumu tuvākajās nedēļās.
Igaunijas Riigikogu deputāts Tanels Teins no partijas Eesti 200 aizstāv pretrunīgi vērtēto lēmumu samazināt tiešsaistes azartspēļu nodokli, uzskatot, ka pašlaik ir pāragri to atcelt.
Strīds izcēlies pēc tam, kad Isamaa līderis Urmass Reinsalu paziņojis, ka nodokļa samazinājums valstij radīs 31 miljona eiro zaudējumus, savukārt Kultūras kapitāla vadītājs Marguss Alikmā nosaucis lēmumu par nepamatotu, jo tas mazinājis kultūras nozares finansējumu.
Nodokļa samazinājums, kas stājās spēkā pagājušā gada decembrī, paredzēja likmes pakāpenisku kritumu no sešiem līdz četriem procentiem divu gadu laikā, mērķējot piesaistīt vairāk tiešsaistes kazino reģistrāciju Igaunijā. Lai gan kopējie azartspēļu nodokļa ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos samazinājušies par 9,7 procentiem, Teins uzsver, ka šis kritums nav skaidrojams tikai ar attālināto spēļu nodokļa samazinājumu, jo kopējais rādītājs ietver arī valsts loteriju un tradicionālās azartspēles, kuru likmes nav mainītas.
Deputāts norādīja arī uz divu mēnešu likumdošanas kļūdu gada sākumā un uzsvēra, ka Kultūras kapitāla zaudējumi no attālinātajām azartspēlēm bijuši aptuveni 956 tūkstoši eiro — tikai neliela daļa no kopējā iztrūkuma. Viņš apstrīdēja arī Reinsalu minēto 31 miljona eiro summu, sakot, ka tā ir prognoze līdz 2029. gadam, nevis garantēts zaudējums, un brīdināja, ka likmes celšana no pieciem līdz septiņiem procentiem uzņēmumiem nozīmētu par 40 procentiem lielāku nodokļu slogu.
Jauni tirgus dalībnieki
Teins atzīmēja, ka 2026. gadā darbības atļaujas saņēmuši seši jauni uzņēmumi, kas iepriekš Igaunijā nedarbojās — vairāk nekā visā 2025. gadā kopā. Viņaprāt, arī 2026. gads ir pārejas periods, jo operatori pielāgojas stingrākām drošības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasībām, un pašreizējās likmes celšana varētu apdraudēt mērķi piesaistīt lielākus starptautiskus operatorus.
Teins secināja, ka pirms lēmuma maiņas nepieciešams ietekmes izvērtējums, kas pierādītu, ka augstāka likme dotu lielākus faktiski iekasētus ieņēmumus nākotnē. Premjerministrs Kristens Mihals apstiprinājis, ka valdība tuvākajās nedēļās par jautājumu diskutēs, uzsverot, ka kultūras nozare nedrīkst zaudēt finansējumu.
