Igaunijas ekonomika pamazām atgūstas no lejupslīdes
Igaunijas Banka prognozē valsts ekonomikas pieaugumu par 2,6% šogad, taču izaugsmi aizsedz pieaugošs valsts parāds un budžeta deficīts. Eksperti brīdina, ka turpmāk izaugsme vairāk būs jānodrošina ar produktivitātes kāpumu.
Igaunijas ekonomika sāk atgūties pēc ilgstošas lejupslīdes. Igaunijas Banka lēš, ka šogad valsts IKP pieaugs par 2,6%, bet nākamajos divos gados — par 2,4% ik gadu. Somijas finanšu grupas OP Pohjola prognoze ir nedaudz piesardzīgāka — 2,3% šogad, ar gaidāmu spēcīgāku izaugsmi 2026. gada otrajā pusē, ko veicinātu Somijas ekonomikas uzplaukums, pasaules tirdzniecības atlabšana un iekšējais pieprasījums.
Kas dzen izaugsmi
Viens no galvenajiem izaugsmes dzinējiem ir no šā gada 1. janvāra ieviestais vienotais neapliekamais minimums ienākuma nodoklim — 700 eiro mēnesī visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no ienākumiem, pensionāriem — 776 eiro mēnesī. Tas ir palielinājis mājsaimniecību ienākumus un privāto patēriņu. Izaugsmi papildus veicina pieaugoši valdības izdevumi, īpaši aizsardzībai, kā arī uzlabojušies apstākļi eksporta tirgos un ar mākslīgo intelektu saistīto investīciju vilnis, kas stimulējis globālo tirdzniecību.
Investīciju kompānijas Ondas Capital vadītājs Džeimss Akuna norāda, ka Baltijas valstīs trūkst dronu izstrādātāju, jo vietējie militārie spēki ne vienmēr atbalsta pašmāju ražojumus. Viņš uzteic Latviju, kas kopā ar Lielbritāniju izveidojusi Dronu koalīciju, tādējādi veicinot dronu ekosistēmas attīstību, kā arī Poliju.
Riski — parāds un inflācija
Igaunijas ilgtermiņa problēma ir straujš valsts parāda un budžeta deficīta pieaugums — bez pasākumiem deficīts tuvākajos gados varētu pārsniegt 2,2 miljardus eiro. Procentu izmaksas 2028. gadā sasniegs ap 472 miljoniem eiro (0,96% no IKP). Salīdzinājumam — Latvijas procentu maksājumi par parādu līdz 2027. gadam pieaugs līdz ap 700 miljoniem eiro (1,5% no IKP).
Igaunijas Banka iesaka deficītu samazināt par 0,5% no IKP gadā, lai ilgtermiņā parāda slogu noturētu ap 30% no IKP. Vienlaikus pieaugošās naftas un gāzes cenas rada inflācijas risku, lai gan eksperti prognozē, ka cenu kāpums nākamajos gados pakāpeniski mazināsies. OP Pohjola ekonomists Jona Vidgrēns uzskata, ka visu Baltijas valstu budžeti kopumā ir labā stāvoklī ar salīdzinoši zemu parāda līmeni.
