Igaunijas ekonomikas izaugsmi veicina rūpniecības sektors
Saskaņā ar Igaunijas Statistikas departamenta provizorisko novērtējumu, otrajā ceturksnī Igaunijas ekonomika pieaugusi par aptuveni 2%, un izaugsme turpinās jau piekto ceturksni pēc kārtas. Izaugsmi galvenokārt nodrošina rūpniecības atveseļošanās, kamēr tirdzniecībā patēriņš joprojām ir piesardzīgs.
Pēc Igaunijas Statistikas departamenta provizoriskiem datiem, šā gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts pieaudzis par aptuveni 2%, kas ir nedaudz straujāks temps nekā gada sākumā. Tādējādi ekonomikas izaugsme turpinās jau piekto ceturksni pēc kārtas.
Nacionālo kontu grupas vadītājs Robert Müürsepp norāda, ka labus apgrozījuma pieauguma tempus uzrāda informācijas un komunikācijas nozare, apstrādes rūpniecība un vairākas citas darbības. Galīgos secinājumus varēs izdarīt pēc precizēto datu publicēšanas, kad tiks analizēta pievienotā vērtība pa nozarēm, bet pirmie signāli šajās jomās esot pozitīvi.
Atsevišķos rūpniecības uzņēmumos izaugsme ir jūtama. Koka moduļu ēku ražotājs Matek gada laikā gandrīz dubultojis ražošanas apjomus, tomēr līdz pirmskrīzes līmenim uzņēmums vēl nav atgriezies. Valdes priekšsēdētājs Sven Mats skaidro, ka, lai arī apjomi ir pieauguši, uzņēmuma biznesa struktūra būtiski mainījusies, jo pieprasījums pēc mājokļiem visā Eiropā vēl nav atjaunojies. Izaugsme esot iespējama, pateicoties nopietnai pielāgošanās procesam.
Müürsepp minējis, ka vājāka dinamika vērojama nekustamā īpašuma nozarē. Tomēr mākleri nenovēro ne strauju kāpumu, ne jaunu lejupslīdi; pašreizējais cenu pieauguma temps atbilst ierastajai tirgus dinamikai. LVM Kinnisvara valdes loceklis Ingmar Saksing norāda, ka tirgus ir stabils, cenu kāpums ir 4–5% robežās, bet kopējais mājokļu un izmaksu līmenis joprojām ir augstāks. Nekustamais īpašums neesot kļuvis ne lētāks, ne dārgāks.
Tirdzniecības nozarē spēcīgs gada sākums otrajā ceturksnī nomainījies ar piesardzīgākiem rezultātiem. Galvenais kritums bijis rūpniecības preču tirdzniecībā. Selver komercuzskaites vadītājs Kristjan Anderson atzīmē, ka otrajā ceturksnī apritējuši simboliski četri gadi, kopš pārdošanas apjomi nepārtraukti samazinās. Pozitīvi, ka jūnijā cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājušās par vairāk nekā 1,5%, tomēr tas vēl nav mainījis patērētāju uzvedību. Pārtikas preču pārdošanas apjomi, visticamāk, būs aptuveni par 1% zemāki nekā pirms gada.
Precizētus datus Statistikas departaments publicēs augusta beigās.
