Igaunijas eksperti: Eiropas sabotāžas kļuvušas par pilnvērtīgu terorismu
Pēc virknes dedzinājumu Vācijā, Polijā un Igaunijā drošības eksperti brīdina, ka Krievijas hibrīddarbības Eiropā pārtapušas terorismā, un aicina rudenim un ziemai gatavoties papildu sabotāžas draudiem.
Kopš septembra Vācijā un Polijā notikuši četri infrastruktūras objektu dedzināšanas gadījumi. Augustā Leipcigas lidostā tika atrasts ar sprāgstvielu aprīkots bezpilota lidaparāts, un Vācija oficiāli paziņoja, ka aiz šī uzbrukuma mēģinājuma stāv Krievijas struktūras. Krievija apsūdzības noliedz, apgalvojot, ka Berlīne tās izmanto politiskiem mērķiem.
Šonedēļ Eiropā notikušas četras sabotāžas akcijas pret aizsardzības uzņēmumiem un infrastruktūras objektiem. Pierādījumu par Krievijas specdienestu iesaisti pagaidām nav, taču visos četros gadījumos rokraksts esot līdzīgs. Igaunijas speciālisti uzskata, ka rudens un ziemas periodā jārēķinās ar dažādām sabotāžas darbībām arī pašu valstī — jo īpaši ņemot vērā, ka augustā Tallinā notika dedzināšanas uzbrukums aizsardzības rūpniecības uzņēmumam "Milrem Robotics".
Bijušais Drošības policijas vadītājs Arnolds Sinisalu paziņojis, ka šīs vairs nav hibrīddarbības, bet gan pilnvērtīgs terorisms, kas vērsts pret Rietumu valstīm un Ukrainas atbalstītājām.
Krievijas zaudējumi un frontes situācija
Pēc Aizsardzības ministrijas datiem, šī gada augustā Krievija ieņēmusi līdz 90 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas, zaudējot vairāk nekā 42 000 karavīru kritušajos un ievainotajos. Salīdzinājumam — pagājušā gada augustā Krievija ieņēma aptuveni 460 kvadrātkilometrus, zaudējot ap 29 000 karavīru. Tas liecina, ka Krievija nav spējusi palielināt teritorijas ieņemšanas tempu, neraugoties uz pastiprinātiem uzbrukumiem.
Aizsardzības ministrijas kaujas gatavības nodaļas vadītājs Gerts Kaju norāda, ka jo intensīvāka kļūst Krievijas hibrīddarbība pret Eiropu, jo vairāk tā liecina par Krievijas izmisumu — nespējot gūt panākumus Ukrainā ar esošajiem līdzekļiem, rodas nepieciešamība graut Ukrainu atbalstošo valstu vienotību.
Gan Igaunijas, gan citu Eiropas valstu drošības dienesti šo problēmu risina. Sinisalu norāda, ka šādu uzbrukumu organizēšana principā nav īpaši sarežģīta. Ārējās izlūkošanas dienests situāciju medijos pagaidām nekomentē. Sinisalu piebilst, ka par šādu noziegumu novēršanu atbildīgie speciālisti strādā slēdzenos apstākļos, lai pretinieks nezinātu, kā izskatīsies pretpasākumi.
