Igaunijas Ida-Viru profesionālās izglītības centrā gada laikā darbu beiguši 164 darbinieki
Ida-Viru profesionālās izglītības centrā Igaunijā gada laikā darba attiecības izbeigtas ar 164 darbiniekiem, tostarp 104 pedagogiem. Izglītības ministre Kristīna Kallasa to norādījusi atbildē uz deputāta pieprasījumu.
Igaunijas ziemeļaustrumos esošajā Ida-Viru profesionālās izglītības centrā gada laikā darba attiecības beigušās ar 164 darbiniekiem, tostarp ar 104 profesionālo un vispārizglītojošo priekšmetu pedagogiem. Tajā pašā laikā skola pieņēmusi darbā 89 jaunus pedagogus. Datus izglītības un zinātnes ministre Kristīna Kallasa (partija «Eesti 200») sniegusi atbildē uz Rīgikogu (Igaunijas parlamenta) deputāta Alekseja Jevgrafova (Centristu partija) rakstisku pieprasījumu.
No 2025. gada 1. septembra līdz 2026. gada 30. oktobrim centrs pieņēmis 32 profesionālo disciplīnu un 57 vispārizglītojošo priekšmetu pedagogus. No 89 jaunajiem pedagogiem 14 neatbilst spēkā esošajām kvalifikācijas prasībām, un deviņi no viņiem pašlaik apgūst nepieciešamo kvalifikāciju. Visi pieņemtie pedagogi atbilst prasībai prast igauņu valodu C1 līmenī. Astoņiem darbiniekiem nav pedagoģiskās kvalifikācijas.
Aiziešanas iemesli
Galvenais darba attiecību izbeigšanas iemesls bija paša darbinieka iniciatīva — šādi gadījumi bija 78. Vēl 28 līgumi beigušies termiņa notecēšanas dēļ, divi izbeigti pēc pušu vienošanās, bet 27 darbinieki zaudējuši darbu štatu samazināšanas dēļ. 29 gadījumos darba devējs attiecības izbeidzis uz citiem likumā paredzētiem pamatiem.
Audzēkņu skaita samazināšanās un nosacījumi
Personāla izmaiņas notiek, samazinoties audzēkņu skaitam: 2025./2026. mācību gadā centrā mācījās 2003 cilvēki, šogad — 1700, tātad par 303 jeb aptuveni 15 % mazāk. Ministrija galveno iemeslu saskatīja pieaugušajiem paredzētās apmācības krievu valodā samazināšanā.
Ministrijas atbildē minētas arī problēmas ar mācību aprīkojumu: metālapstrādes laboratorijā nedarbojās giljotīna, kuras apkopes pieteikums iesniegts jau 10. septembrī. Ministrija uzskata, ka nepieciešama papildu aprīkojuma, ventilācijas un mācību vides drošības pārbaude. Tā arī uzsvēra, ka audzēkņu kritika nedrīkst ietekmēt viņu vērtējumus vai turpmākās izglītības iespējas.
Centra 2026. gada budžeta prognozē izdevumi tika lēsti 12,55 miljonu eiro apmērā, bet iespējamais deficīts — aptuveni 1,52 miljoni eiro. Dibinātājs — ministrija — finansiālo stāvokli novērtēja kā apmierinošu. Oktobrī centram piešķirti 505 671 eiro pedagogu un atbalsta speciālistu darba samaksai saistībā ar pāreju uz mācībām igauņu valodā, kā arī 106 823 eiro mācību materiāliem un aprīkojumam.
Dienesta pārbaude un direktora aiziešana
Kallasa 12. novembrī parakstīja rīkojumu par dienesta pārbaudi centrā. Tā sāksies 30. novembrī un aptvers vadības lēmumus, mācību organizēšanu un valsts īpašuma izmantošanu. Pēdējā darba diena 13. novembrī ir atkāpušamies direktoram Hendrikam Agūram. Līdz jauna vadītāja iecelšanai pienākumus pildīs Jervas profesionālās koledžas vadītājsReins Oselins.
Oktobrī kļuva zināms, ka Agūrs ir aizdomās turētais krāpšanas lietā, izmantojot dienesta stāvokli. Pēc izmeklēšanas versijas, kopš 2025. gada augusta viņš ministrijai iesniedzis nepatiesus pieprasījumus kompensēt personīgā auto izmantošanu braucieniem, kas patiesībā nenotika. Sākotnēji runa bija par aptuveni 4500 eiro. Agūrs atzinis nepatiesu ziņu sniegšanu, norādījis, ka naudu atdevis, un paziņojis, ka sadarbojas ar izmeklēšanu.
