Lietuvā strīds par Taivānas biroja pārdēvēšanu, dronu incidents un budžeta spiediens
Lietuvas medijos izskanējusi ziņa, ka Viļņa lūgusi Taivānu pārdēvēt tās pārstāvniecību, tādējādi mēģinot atjaunot attiecības ar Ķīnu. Nedēļas laikā valstī notika arī dronu incidents, tika apspriesti budžeta riski un pieņemts likums par reproduktīvo palīdzību.
Lietuvā šonedēļ izcēlās politisks strīds par to, vai valsts vadība lūgusi Taivānai mainīt tās pārstāvniecības Viļņā nosaukumu. Ziņu portāls Delfi, atsaucoties uz avotiem, vēstīja, ka dokuments Taivānas pārstāvjiem nodots jau septembrī un tajā lūgts to turēt slepenībā. Mērķis būtu mēģinājums atjaunot attiecības ar Ķīnu, kas pasliktinājās 2021. gadā, kad Lietuva Taivānas pārstāvniecībai ļāva darboties ar Taivānas, nevis Taipejas nosaukumu. Šie notikumi apkopoti Lietuvas sabiedriskā medija LRT angļu valodas ziņu apskatā 13. novembrī.
Politiskā reakcija
Prezidents Gitans Nausēda neapstiprināja, ka šāds lūgums izteikts, taču teica, ka visi soļi tiek saskaņoti ar viņu, atšķirībā no “muļķībām” iepriekšējās valdības laikā. Bijušais ārlietu ministrs Gabrielijs Landsbergis, kurš vadīja pavērsienu uz Taivānu, kritizēja situāciju un brīdināja, ka Lietuva riskē kļūt par valsti, kas “salauza” savu kursu. Viņš arī atgrieza prezidentam “muļķību” piezīmi. Vairāki deputāti šonedēļ parlamentā uzņēma Ķīnas pārstāvjus, kuri tikušies arī ar Ārlietu ministrijas amatpersonām; sarunu saturs nav izpausts.
Droni un drošība
Lietuvā notika vēl viens dronu incidents. Trīs neidentificēti objekti no Baltkrievijas ievirzījās Krievijā, bet, iespējams, Ukrainas noklīdis drons no Baltkrievijas caur Poliju iekļuva Lietuvā, kamēr Kijiva uzbruka Krievijas Sanktpēterburgas apgabalam. Drons šķērsoja visu valsti un nonāca Igaunijā un Latvijā, kur izsludināja gaisa trauksmi. NATO iznīcinātāju divi mēģinājumi to notriekt neizdevās, un viena raķete eksplodēja Lietuvas laukos.
Ārlietu ministrs Kęstutis Budris teica, ka Krievijai nevar būt veto tiesību pār NATO darbību Austrumeiropā un Baltijā, reaģējot uz atkārtotiem ASV norādījumiem par Maskavas pieprasīto “Eiropas drošības” struktūru.
Ekonomika un demogrāfija
Swedbank samazināja Lietuvas izaugsmes prognozi. Valsts sastopas ar budžeta deficīta risku, jo pieaug izdevumi aizsardzībai un sociālajai drošībai, un politiķi apsver jaunus nodokļus, tostarp nodokli energokompāniju nejaušajiem peļņas pieaugumiem. Polijas Orlen norādīja, ka varētu slēgt naftas pārstrādes rūpnīcu. Pārtikas cenas turpina kristies. Plānots arī sadalīt enerģētikas tīklu septiņās autonomās “salās”, privātajam sektoram investējot ap 880 miljoniem eiro. Savukārt jauns likums ļaus palīdzīgās reproduktīvās metodes izmantot neprecētiem pāriem un vientuļām sievietēm; viens politiķis lēš, ka tas varētu dot 500–600 papildu dzimšanu gadā.
