Igaunijas Iekšlietu ministrija plāno gandrīz 5000 brīvprātīgo krīzes rezervi

Igaunijas Iekšlietu ministrija strādā pie likuma grozījumiem, kas ļautu izveidot jaunas krīzes rezerves ar gandrīz 5000 brīvprātīgajiem. Rezervē būtu iekļauti glābēji, krasta apsardzes darbinieki, sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanas speciālisti un brīvprātīgie policisti.

Ministrijas padomnieks Kristens Kanariks skaidroja, ka pašreizējais likums ļauj krīzes lomas piešķirt tikai brīvprātīgajiem policistiem un sprāgstvielu neitralizēšanas speciālistiem. Ministrija vēlas paplašināt šo loku, iekļaujot arī Ārkārtas situāciju centra brīvprātīgos, brīvprātīgos glābējus un brīvprātīgos jūras glābējus.

Kā darbotos sistēma

Pēc Kanarika teiktā, cilvēks brīvprātīgi piekristu pievienoties rezervei ar noteiktu krīzes lomu. Ja valdība nolemtu, ka šādi cilvēki ir nepieciešami krīzes risināšanai, viņus iesauktu, pamatojoties uz valdības lēmumu. Likums garantētu tiesības uz darba atbrīvojumu, lai palīdzētu krīzes pārvarēšanā. Ministrijas skatījumā efektīvai krīzes uzdevumu veikšanai nepieciešami vismaz 5000 šādu brīvprātīgo.

Glābšanas dienesta plāni

Glābšanas dienesta (Päästeamet) ģenerāldirektors Margo Klāss norādīja, ka organizācija plāno piesaistīt aptuveni 500 papildu cilvēku jaunajai brīvprātīgo glābēju rezervei. Sākotnēji tiks meklēti cilvēki ar jau iegūtu attiecīgu apmācību, galvenokārt bijušie darbinieki, tostarp tie, kas devienesta atstājuši zemā atalgojuma, neērtu darba apstākļu vai dzīvesvietas maiņas dēļ.

Tāpat dienests cer piesaistīt arī parastus iedzīvotājus, kuri vēlas vairāk iesaistīties un palīdzēt citiem krīzes laikā. Šiem cilvēkiem tiks nodrošināta brīvprātīgo glābēju apmācība. Līdzīgi kā Igaunijas Aizsardzības spēku rezervisti, arī krīzes rezervisti glābšanas dienestos piedalīsies apmācībās un mācībās, saņemot arī sociālās garantijas — darba vietas saglabāšanu uz apmācību vai krīzes iesaukuma laiku.