Igaunijas izdevēji: klasikas tulkošana ar AI palīdzību ir ētiski nepieņemama
Igaunijas izdevniecību vadītājas brīdina, ka ar mākslīgā intelekta palīdzību veidoti klasiskās literatūras jaunie tulkojumi ir nekvalitatīvi un negodīgi pret lasītājiem un tulkotājiem. Vienlaikus nozare cīnās ar sarūkošiem metienu apjomiem un augošām autortiesību izmaksām.
Izdevniecību "Varrak" un "Eesti Raamat" galvenās redaktores Krista Kaere un Pireta Lemeti pauž bažas par tirgū parādījušos klasiskās literatūras tulkojumiem, kas veidoti ar mākslīgā intelekta palīdzību. Viņu skatījumā šāda prakse ir negodīga pret lasītājiem un mazina profesionālu tulkotāju darba vērtību.
Kaere norāda, ka tulkotās literatūras jomā Igaunijā situācija kopumā nav uzlabojusies — grāmatu metieni ir stipri sarukuši, savukārt tulkošanas izmaksas, īpaši lielākiem darbiem, ir ievērojamas. Klasikas izdošana noritot labi, taču sliktāk esot ar mūsdienu kvalitatīvās literatūras tulkojumiem, kas bieži saistīti ar lielu finansiālu risku.
Abas redaktores atzīst, ka angļu valodā izdotās grāmatas ir īpaši sarežģīti izdot savlaicīgi, jo daudzi lasītāji tās lasa oriģinālā. Tāpēc pieaug interese par ziemeļvalstu un Centrāleiropas literatūru, kā arī Āzijas darbiem, tostarp Dienvidkorejas literatūru, kurai gan trūkst pietiekama tulkotāju skaita. Grūtības rada arī nepazīstamu autoru vārdu ieviešana tirgū, jo lasītāji dod priekšroku jau zināmiem vārdiem.
Kaere brīdina, ka ar AI palīdzību tapušie jaunie klasikas tulkojumi, piemēram, Konana Doila darbu versijas, ir ļoti zemas kvalitātes. Viņa uzsver, ka šāda prakse izmanto darbus, kuriem vairs nav spēkā autortiesību aizsardzība, lai bez ieguldījumiem ātri nopelnītu naudu, tirgū piedāvājot produkciju, ko grūti nosaukt par pilnvērtīgu tulkojumu vai grāmatu.
Lemeti piebilst, ka pati saskārusies ar grāmatām, kuru titullapā skaidri norādīts, ka tulkošanā izmantota mākslīgā intelekta palīdzība, un atzīst, ka nesaprot šāda soļa jēgu. Viņas vērtējumā tas pazemina tulkotāja profesiju, pārvēršot to par vienkāršu redaktora lomu.
Abas redaktores arī norāda, ka izdevniecības turpina atjaunot vecākus klasikas tulkojumus — tostarp Dostojevska un Jeitsa darbus —, tomēr uzsver, ka tas jādara ar cieņu pret oriģinālu un lasītājiem, nevis ar mērķi vienkārši ātri gūt peļņu.
