Igaunijas izglītības ministre: skolotāji un vecāki uzņēmušies nelīdzsvarotu atbildību par bērniem

Igaunijas izglītības un pētniecības ministre Kristīna Kallasa raidiestādes Raadio 2 rīta pārraidē pauda, ka mūsdienu Rietumu sabiedrībā, tostarp Igaunijā, ir izjaukts līdzsvars starp vecāku un skolotāju atbildību par bērnu audzināšanu. Pēc viņas domām, atbildība par bērnu jāsadala starp vecākiem, skolotājiem, pašvaldību speciālistiem un atbalsta dienestiem, taču šobrīd lielākā daļa nasta gulstas tieši uz skolotāju pleciem.

Ministre skaidroja, ka no skolotājiem šodien tiek gaidīts, lai tie seko līdzi bērnu miega režīmam, ēšanas paradumiem, fiziskajām aktivitātēm, atkarībai no sociālajiem tīkliem un datorspēlēm, kā arī pārbauda, vai bērniem līdzi ir mācību piederumi un sporta apģērbs. Salīdzinot ar savu skolas laiku, kad par šādām problēmām vecākus aicināja uz skolu, Kallasa uzsvēra, ka tagad šī atbildība faktiski pilnībā pārgājusi uz skolu un skolotājiem, kas tiek gaidīti gan kā pedagogi, gan kā vecāku aizstājēji. Viņasprāt, skolotāja pienākums ir mācīt priekšmetu un prasmes, nevis uzņemties atbildību par bērna audzināšanu visu diennakti.

Ministre arī pievērsās situācijai, kad aptuveni 1600 Igaunijas skolēnu joprojām nezina, kurā skolā mācīsies šoruden — apmēram pusei no viņiem vieta skolā ir piešķirta, taču dati vēl nav ievadīti sistēmā. Kallasa pieļāva, ka daudzi no šiem bērniem ir tādi, par kuriem neviens pieaugušais nav interesējies, un sabiedrība tos ilgstoši ir pametusi novārtā, meklējot vainīgo, nevis risinājumu.

Par pašvaldību atbildību atrast šos bērnus Kallasa stāstīja, ka personīgi sazinājusies ar desmit pašvaldībām un lielākā daļa jau esot centusies bērnus sameklēt. Starp neskaidrajiem gadījumiem ir Ukrainas bērni, kuri palikuši Ukrainā un nezina, vai atgriezīsies, kā arī bērni, kas nemaz nezinājuši, ka rudenī jāturpina mācības. Ministre secināja, ka nākotnē pirms pamatskolas apliecību izsniegšanas būtu jāpārbauda, vai bērni ir pieteikušies tālākām mācībām, un jau pamatskolā jāpiedāvā karjeras konsultācijas, nevis jāgaida, kamēr bērni pazūd no redzesloka.