Igaunijas izlūkošanas vadītājs: Krievija pastiprina informatīvo karu pēc Ukrainas triecieniem

Krievija pastiprinājusi informatīvo karu pret Rietumiem pēc tam, kad Ukraina veiksmīgi uzbruka vairākām naftas pārstrādes rūpnīcām un infrastruktūras objektiem Krievijas teritorijā, paziņojis Igaunijas Aizsardzības spēku Izlūkošanas centra vadītājs pulkvedis Antss Kiviselgs.

Saskaņā ar Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR sniegto informāciju, pagājušajā nedēļā visaugstākā kauju intensitāte joprojām bija vērojama Donbasā, īpaši Konstantinovkas, Limanas un Pokrovskas apgabalos. Kiviselgs norādīja, ka, lai gan Krievija vēl vairāk pastiprināja kaujas aktivitāti, sasniedzot aptuveni 270 kaujas kontaktus dienā, tā frontē neguva ievērojamus panākumus.

Pulkvedis uzsvēra, ka, neraugoties uz Krievijas diktatora Vladimira Putina apgalvojumiem par lieliem panākumiem frontes līnijās, Krievijas puse faktiski nav guvusi būtiskus panākumus kaujas laukā. Neapmierinātība ar neveiksmēm likusi Krievijai pastiprināt teroristiskās kampaņas ietvaros veiktos tālas darbības triecienus.

Kiviselgs norādīja, ka Ukrainai šo uzbrukumu laikā radušās problēmas ar ballistisko raķešu pārtveršanu. Tajā pašā laikā Ukraina ir paplašinājusi mērķu loku un triecienu apjomu pret Krievijas teritoriju. Viņš to iedalīja divās lielās kampaņās: Krimas pussalas izolācijā un Krievijas enerģētikas infrastruktūras un eksporta potenciāla neitralizēšanā.

Sistemātisko triecienu rezultātā uzbrukts vismaz sešiem Krievijas lidlaukiem, iznīcinātas vai bojātas vismaz septiņas kaujas lidmašīnas un nezināms skaits "Shahed" dronu. Tāpat turpināti triecieni transporta infrastruktūrai un ostām, īpaši Ustjlugas un Visockas jūras ostām Somu līča austrumos, kā arī prāmju terminālim pie Kerčas. Azovas jūrā uzbrukts vismaz 19 kuģiem, kas apgādāja Krimu ar degvielu vai militāro aprīkojumu. Šos uzbrukumus Kiviselgs raksturoja kā relatīvi veiksmīgus.

Pulkvedis piebilda, ka Krievija ļoti jutīgi reaģē uz Ukrainas veiksmīgajiem tālas darbības triecieniem, izmantojot naidīgu retoriku, draudus un demagoģiju, galvenokārt vainojot Rietumus par palīdzību Ukrainai. Arī Baltijas valstis un Somija nonākušas šīs informatīvās kampaņas mērķī, jo Krievija apgalvo, ka šīs valstis ļauj Ukrainai izmantot savu gaisa telpu uzbrukumiem Krievijai.

Kiviselgs norādīja, ka Kremlis periodiski sācis apgalvot, ka šī vairs nav īpaša militārā operācija, bet gan pilna mēroga karš, jo vairākas Eiropas valstis un ASV atbalsta Ukrainu ar informāciju, izlūkošanas datiem, aprīkojumu un ieročiem. Visi šie apgalvojumi, pēc viņa teiktā, ir daļa no koordinētas informācijas operācijas, kuras mērķis ir radīt draudu sajūtu par iespējamu eskalāciju Rietumos un graut vienotību turpmākā Ukrainas atbalstīšanā.

Tomēr pulkvedis uzsvēra, ka, lai gan publiski tiek apspriestas tēmas par iespējamām Krievijas provokācijām un militāriem sagatavošanās darbiem pret Baltijas valstīm, šobrīd tas vairāk jāuztver kā daļa no informācijas kara. Viņš apliecināja, ka patlaban nav redzami nekādi militāri sagatavošanās darbi no Krievijas puses militārai operācijai Baltijas valstīs vai reģionā tuvākajā nākotnē.