Igaunijas juriste: daļu parādu likumā var nemaksāt, taču tūkstošiem tāpat maksā
Igaunijas advokāte Kaire Sepper, kas iepriekš strādāja tiesu izpildītāja birojā, norāda, ka noilguši piedziņas prasījumi, noilguši parādi piedzinēju lietās un krāpnieku uzņemti kredīti nav jāmaksā. Debitoriem pašiem jāiesniedz iebildumi.
Igaunijā tūkstošiem cilvēku turpina atmaksāt parādus, ko pēc likuma varētu nemaksāt. To savā viedokļa rakstā ziņu portālā ERR News raksta advokāte Kaire Sepper, kura vairākus gadus strādājusi parādu piedziņas jomā – vispirms tiesu izpildītāja birojā, tagad kā juriste, kas palīdz klientiem. Viņa uzsver, ka ne visi parādi ir jāatmaksā.
Tēma aktuāla arī valsts līmenī. Šovasar Igaunijas Tieslietu un digitālo lietu ministrija izplatīja priekšlikumu grozīt Izpildu procesa kodeksu, lai parādniekiem atstātu lielāku daļu algas un mazinātu aploksnēs izmaksātās algas. Šā gada janvārī Augstākā tiesa precizēja noteikumus par noilgušu parādu publiskošanu. Savukārt gada pirmajos deviņos mēnešos igauņi krāpniekiem zaudējuši 21 miljonu eiro.
Noilguši prasījumi izpildu lietās
Ja piespiedu izpilde ir noilgusi, parādnieks var atteikties maksāt. Parāds formāli pastāv, bet tiesu izpildītājs to piespiedu kārtā vairs nevar piedzīt. Prasījumiem, kas izriet no tiesas sprieduma, izpildes noilgums parasti ir 10 gadi.
Igaunijā ir 75 000 parādnieku, pret kuriem notiek vairāk nekā 400 000 izpildu lietu. Liela daļa pirms 2016. gada sāktu lietu attiecas uz noilgušiem prasījumiem, bet 2016. gadā sāktās lietas noilgumu sasniedz tagad. Runa ir par privātiem prasījumiem, piemēram, dzīvokļu apsaimniekošanas biedrību un aizdevēju parādiem. Naudas sodiem un nodokļu parādiem noilgums ir citāds un parasti īsāks. Izņēmumi ir, piemēram, uzturlīdzekļi vai apturētas lietas.
Parādniekam pašam jāiesniedz pieteikums par noilgumu, citādi izpilde neapstāsies. Kad 2021. gadā bija iespējams izņemt līdzekļus no otrā pensiju līmeņa, aptuveni 70 miljoni eiro aizgāja parādu segšanai, un daudzi nezinot atmaksāja noilgušus prasījumus. Kreditoriem autore iesaka pārskatīt izpildu lietas, jo darbojas princips „kurš pirmais, tas pirmais”.
Noilgušie parādi piedzinēju rokās
Otra kategorija ir piedzinēju uzņēmumu vajātie parādi, kas jau ir noilguši. Bieži vien vienīgais spiediena līdzeklis ir draudi iekļaut personu maksājumu saistību nepildītāju reģistrā. Augstākā tiesa 2026. gada 30. janvāra spriedumā noteica, ka noilguša parāda publiskošana šādā reģistrā pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos. Ja persona apstrīd publiskošanu, reģistra turētājam jāpierāda svarīgs iemesls, kas pārsniedz parādnieka intereses.
Krāpnieku uzņemti kredīti
Dažkārt krāpnieki upuru vārdā uzņēmušies arī kredītus. Vairākos Igaunijas tiesu spriedumos atzīts, ka aizdevējiem nav tiesību šādus kredītus piedzīt no krāpšanas upuriem. Cietušajiem ieteicams saglabāt visus pierādījumus, ziņot policijai, bankai un aizdevējam, tad vērsties pie juristes vai jurista.
Sepper secina, ka likums nepalīdz pasīvajai pusei – ne kreditoram, ne parādniekam.
