Lietuva plāno desmit jaunas spēkstacijas un septiņas enerģijas salas tīkla noturībai
Lietuvas pārvades sistēmas operators "Litgrid" līdz 2033. gadam plāno uzbūvēt desmit jaunas spēkstacijas un izveidot septiņas "enerģijas salas", kas spētu strādāt neatkarīgi no galvenā tīkla krīzes situācijās. Privātie investori šim nolūkam varētu ieguldīt ap 880 miljoniem eiro.
Lietuva plāno līdz 2033. gadam izveidot desmit jaunas spēkstacijas un septiņas "enerģijas salas", lai valsts elektrosistēmu padarītu noturīgāku pret dabas katastrofām, sabotāžu un citām ārkārtas situācijām. Par plāna īstenošanu atbild Lietuvas elektrības pārvades sistēmas operators "Litgrid". Enerģijas salas ir elektrosistēmas reģioni, kas spēj darboties patstāvīgi un apgādāt patērētājus ar elektrību arī tad, ja galvenais 330 kilovoltu pārvades tīkls nav pieejams.
"Litgrid" izpilddirektors Andrjus Šemeškevičs (Andrius Šemeškevičius) skaidroja, ka iniciatīvu veicinājuši arvien biežākie ekstrēmie laikapstākļi, kas izraisa elektrības pārrāvumus, kā arī pieaugošie ģeopolitiskie draudi. Operators vēlas nodrošināt elektrību patērētājiem pat vissarežģītākajos apstākļos, tāpēc sagatavots plāns esošo spēkstaciju uzlabošanai, akumulatoru novietņu pievienošanai un jaunu ražošanas jaudu izveidei vietās, kur tās vajadzīgas.
Kuri reģioni un kurš saņems elektrību pirmais
Enerģijas salas aptvers Viļņas, Kauņas, Klaipēdas-Mažeiķu, Paņevēžas-Šauļu, Alītas, Jurbarkas un Utenas reģionus. Izolētas darbības laikā elektrību piegādās prioritārā secībā: vispirms ārkārtas dienestiem un slimnīcām, tad mājsaimniecībām, bet uzņēmumiem būs zemākā prioritāte. Pēc "Litgrid" aplēsēm, sliktākajā scenārijā mājsaimniecības elektrību saņems vismaz astoņas stundas dienā, savukārt saulainā un vējainā laikā apgāde enerģijas salās varētu būt visu diennakti.
Spēkstaciju prasības un konkursi
Jaunās spēkstacijas kopā nodrošinās 800 megavatu jaudu. Katras minimālā jauda būs 50 megavati, maksimālā — 100 megavati, un tām jābūt gatavām sākt darbu 30 minūšu laikā. "Litgrid" rīkos iepirkuma konkursus: uzvarētājiem būs pieci gadi stacijas uzstādīšanai un vēl 15 gadi tās apkalpošanai. Spēkstacijas būvēs privātie investori, bet operators iepirks to jaudu izolētas darbības pakalpojumam. Ja tiks apstiprinātas nepieciešamās izmaiņas likumos un regulējumā, pirmais konkurss varētu notikt 2027. gadā.
Konkurss būs tehnoloģiski neitrāls. Šemeškevičs norādīja, ka pašlaik visizplatītākā izvēle varētu būt gāzes spēkstacijas, taču iespējami arī ūdeņraža, biometāna vai šķidrās degvielas risinājumi. Normālos apstākļos saražoto elektrību varēs pārdot, ja tas būs ekonomiski izdevīgi. Privātā sektora ieguldījumi lēsti ap 880 miljoniem eiro.
Pirmās salas — jau 2028. gadā
Lietuva vēlas, lai pirmās četras enerģijas salas — Viļņas, Kauņas, Paņevēžas-Šauļu un Klaipēdas reģionā — sāktu darboties jau 2028. gadā, kaut arī ne ar pilnu jaudu. Šim nolūkam jāuzlabo dažas esošās spēkstacijas.
Šemeškevičs minēja arī riskus: iespējamus kopienu iebildumus pret spēkstaciju būvi tuvu mājām, regulatora apstiprinājuma saņemšanu un pietiekamu privāto investīciju piesaisti.
