Igaunijas klimata likuma grozījumi: pienākumi tikai valstij, nevis privātajam sektoram
Igaunijas parlamenta komiteja izskatījusi Klimata noturīgas ekonomikas likuma grozījumus, kas nosaka emisiju samazināšanas pienākumus tikai publiskajam sektoram, izslēdzot privātos uzņēmumus. Opozīcija kritizē likumprojektu kā tukšu un bez satura.
Igaunijas Saeimas Vides komiteja ceturtdien pēc pirmā lasījuma sāka izskatīt grozījumus Klimata noturīgas ekonomikas likumā. Izmaiņas paredz, ka oglekļa emisiju samazināšanas pienākumi attiektos tikai uz valsts sektoru. Opozīcija apgalvo, ka likumprojekts paliek tukšs un bez satura.
Komitejas priekšsēdētāja Joko Alendere (Reformu partija) norādīja, ka ierosinātie grozījumi lielākoties risina tos pašus jautājumus, kas tika izvirzīti pirmajā lasījumā. Galvenā atšķirība no iepriekšējām versijām ir tā, ka nozares specifiskie emisiju mērķi ir svītroti – likumdevēji nevēlas noteikt saistošus ierobežojumus atsevišķām nozarēm.
Lielākā daļa atsauksmju bija par to, vai likumā iekļautie ceļveži ir juridiskas prasības vai tikai nodomu deklarācijas. „Ir skaidra vēlme formulēt tā, lai ceļveži neuzliktu papildu pienākumus. Tie tāpat to nevar darīt, jo nav daļa no juridiskā teksta,” paskaidroja Alendere.
Tehnoloģiju attīstība virza privātā sektora pārmaiņas. Alendere uzskata, ka likuma galvenais mērķis ir noteikt Igaunijas kopējo emisiju samazināšanas mērķi. Šī iemesla dēļ likums attiecas tikai uz valsts sektoru. Privātajā sektorā, pēc viņas domām, pārmaiņas virzīs tehnoloģiju attīstība. „Tehnoloģijas šajā jomā attīstās ļoti strauji, un, ja mēs šodien ieslēgsimies noteiktās nozarēs, kamēr tehnoloģijas citās attīstās ātrāk, nākamajiem parlamentos būs jāpārraksta likums no jauna,” sacīja Alendere.
Sociāldemokrāti, kas atrodas opozīcijā, stingri kritizējuši likumprojektu un iesnieguši savus grozījumus. Tiits Marans, arī Vides komitejas loceklis, kritizē likumprojektu trīs galvenajos punktos: ceļveži, nozaru mērķi un zinātniskais pamatojums. Ceļvedis nav saistošs juridisks dokuments, kas, pēc Marana domām, atņem tam reālu ietekmi. Sociāldemokrāti vēlas arī sasaukt Klimata padomi, lai sniegtu zinātnisku ieguldījumu politikas izmaiņām.
Daudzi kritiķi apgalvo, ka pāreja uz zaļo enerģiju rada pārāk lielas izmaksas ekonomikai un tāpēc ir pretrunīga. Marans neredz situāciju tik vienkārši. „Tas rada viltus pretstatu: zaļš pret nezaļo. Man nepatīk šī pieeja. Mums nav citas izvēles – mums ir jāpārveidojas divos veidos,” viņš teica, nosaucot siltumnīcefekta gāzu samazināšanu un izpratni, ka pārmaiņas vairs nevar novērst un ir nepieciešama pielāgošanās.
Valsts budžets ir deficītā, un aizsardzības izdevumi katru gadu aizņem arvien lielāku daļu. Kur lai valsts atrod naudu papildu atbalsta pasākumiem, kas, ņemot vērā enerģētikas nozares attīstības izmaksas, būtu ievērojami? „Nekas nav darāms – tā ir taisnība, ka esam pilnīgā krīžu kopumā. Mums ir ģeopolitiskā krīze, klimata krīze, vides krīzes no daudziem leņķiem, un tās visas atrisināt vienlaikus ir grūti. Bet nav arī pareizi turpināt koncentrēties tikai uz ģeopolitisko pusi un atstāt otru krīzi – kas ir pat lielāka – pilnīgi malā,” sacīja Marans.
Klimata noturīgas ekonomikas likuma sagatavošana Klimata ministrijai prasīja gandrīz trīs gadus un izmaksāja 375 000 eiro. Likumprojekts Saeimā pirmajā lasījumā tika pieņemts 9. jūnijā.
