Igaunijas mediju asociācija: Meta plāno lielāko satura zādzību

Igaunijas mediju uzņēmumu apvienība Eesti meediaettevõtete liit ir vērsusies pie politikas veidotājiem un regulatoriem saistībā ar ASV tehnoloģiju koncerna Meta jaunajiem lietošanas noteikumiem. Uzņēmumi aicina Eiropas Komisiju, ES izpildinstitūciju, iejaukties. Noteikumiem sākotnēji bija jāstājas spēkā 30. oktobrī, taču pēc diskusijām Komisija informē, ka Meta tos atlikusi līdz 20. novembrim. Apvienība uzskata, ka atlikšana maina maz.

Ko paredz noteikumi

Biznesa lietotājiem, tostarp ziņu izdevējiem, būtu jāļauj Meta ar automatizētu programmatūru piekļūt to tīmekļa saturam. Meta varētu šo saturu indeksēt, glabāt, meklēt un atjaunināt savām komerciālām vajadzībām bez atsevišķas atļaujas vai samaksas.

Sākotnēji Meta vēlējās tiesības izmantot saturu mākslīgā intelekta apmācībai. Pēc izdevēju protestiem uzņēmums izņēma vārdu “apmācība”, taču apvienība uzskata, ka atlikusī formulējuma plašums joprojām pieļauj ar mākslīgo intelektu saistītu izmantošanu.

Apvienības ieskatā noteikumi apdraud mediju biznesa modeļus, jo Meta no žurnālistikas satura varētu veidot konkurējošus produktus, par to nemaksājot. Izdevēji esot izvēles priekšā: atļaut izmantot savu saturu vai zaudēt svarīgu kanālu auditorijas sasniegšanai.

Reakcija

Apvienības valdes loceklis Väino Koorbergs šo situāciju nosauca par potenciāli lielāko satura zādzību. ASV organizācija News/Media Alliance, kas pārstāv gandrīz 2000 amerikāņu izdevēju, rakstījusi Meta dibinātājam Markam Cukerbergam, pieprasot noteikumus atsaukt. Vēl četras Eiropas izdevēju organizācijas ar līdzīgām bažām vērsušās Komisijā.

Koorbergs norādīja, ka ES noteikumos Meta ir t. s. lielais vārtsargs, no kura darbības atkarīga citu redzamība, tāpēc tam noteikti stingrāki noteikumi. Viņš piebilda, ka Meta testē ierobežojumus saišu kopīgošanai Facebook: mēnesī bez maksas esot iespējams kopīgot tikai divas saites.

Apvienība brīdina, ka tiek apdraudēta piekļuve uzticamai informācijai, jo vairāk nekā puse cilvēku ikdienas ziņas iegūst sociālajos tīklos, un mazāka žurnālistikas redzamība varētu palielināt neaizsargātību pret dezinformāciju.

Koorbergs uzskata, ka Igaunijai jānosūta skaidra ziņa, piemēram, valsts iestādes varētu beigt sadarbību ar Meta un pamest tās platformas. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Igaunijā vadītāja vietniece Elisa Paemurda norādīja, ka Komisija seko, lai Meta ievērotu ES tiesības, tostarp dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu.

Koorbergs atzīmēja, ka atlikšana nenozīmē, ka mediji izvairījušies no riska: Meta pati skaidro vēloties precizēt noteikumu interpretāciju, un tas varētu būt solis, lai neitralizētu iespējamu tiesvedību. Apvienība mudinājusi biedrus rūpīgi sekot norisēm; visradikālākais solis būtu pārtraukt sadarbību ar visiem Meta produktiem.