Igaunijas medniece un pavāre dalās noslēpumos, kā pagatavot kārnu medījuma pastēti
Igaunijas medniece un pavāre Kerlina Ledisa stāsta, kā izmantot medījuma gaļu, tostarp mazāk pazīstamas daļas. Nākamnedēļ Igaunijā notiks Medījuma gaļas nedēļa ar sauklīti «No purna līdz astei».
Igaunijā medniece un pavāre Kerlina Ledisa (Kerlin Ledis) dalījusies pieredzē, kā pēc iespējas pilnīgāk izmantot medījuma gaļu, tostarp mazāk ierastas dzīvnieka daļas. Informāciju publicējis Igaunijas sabiedriskā medija ERR ziņu portāls. Tēma aktuāla, jo nākamnedēļ Igaunijā notiks Medījuma gaļas nedēļa ar sauklīti «No purna līdz astei».
Ledisa stāsta, ka ar prieku medī un gatavo ēdienus no medījuma, censdamās izmantot pēc iespējas lielāku dzīvnieka daļu. Viņa pat pati no meža mājās nogādājusi nomedītā stirnu buka vai stirnas gaļu. Viņa dod priekšroku liesai gaļai. Pēc viņas teiktā, daži pavāri mājās alus gaļai pievieno mežacūkas gaļu vai taukus, taču viņa to dara reti.
Pēdējos gados citu pienākumu dēļ medīt izdodas retāk, tomēr katru reizi, dodoties mežā, viņu joprojām pārņem azarts — gan kā šoferi, gan ar šauteni rokās. Viņa uzsver, ka visa mājās atvestā gaļa tiek pārbaudīta: medījuma gaļa pirms pagatavošanas vienmēr tiek testēta.
Pastēte ar likieri
Pēc Ledisas domām, laba medījuma pastēte sākas ar aknām un sirdi. Īpašu garšu tai piešķir šļaksts likiera «Vana Tallinn», ko viņa dēvē par teicamu garšvielu.
No purna līdz astei
Pavāre atklāj, ka citi mednieki dažkārt atstāj gaļas kastes pie viņas virtuves durvīm, lūdzot to izmantot. Viņas draugi tad gūst labumu, jo viņa dalās ar pagatavotajiem ēdieniem, arī ar alus aknu pastēti.
Ledisa atzīst, ka nav apguvusi pilnīgi visu «no purna līdz astei», taču labprāt gatavo no netradicionālām gaļas daļām. Viņai ļoti garšo mēle, sirds un aknas, bet nieres — mazāk.
