Igaunijas ministrija: pusaudži galu galā paši atbild par savu uzvedību

Põltsamaa pamatskola Igaunijā nesen nolīga privātu apsardzes uzņēmumu un izsniedza darbiniekiem trauksmes pogas, jo skolai neizdevās tikt galā ar vairāku pamatskolas vecāko klašu skolēnu uzvedību. Igaunijas Izglītības ministrija šo gadījumu komentē, uzsverot, ka galu galā par savu rīcību atbild paši pusaudži.

Kas notiek skolā

Skolas direktors Henrijs Kallaste stāstīja Igaunijas sabiedriskajam medijam ERR, ka problēmas rada divi vai trīs sestās un septītās klases skolēni. Viņi nevēlas mācīties, bet uz skolu nāk galvenokārt, lai traucētu. Pēc direktora teiktā, zēni traucē stundas, neļauj skolotājiem mācīt un apgāž atkritumu tvertnes, bet pārējie bērni baidās.

Pēc jaunās kārtības apsardzes darbinieki drīkst pavadīt traucējošos skolēnus mājup. Skola var arī atstādināt skolēnus no nodarbībām līdz 10 dienām — tas ir maksimums mācību gadā. Kallaste atklāja, ka viena skolēna vecāki atzinuši, ka nespēj ar dēlu tikt galā.

Ministrijas skaidrojums

Izglītības ministrijas Iekļaujošās izglītības departamenta vadītājs Jirgens Rakaselgs norādīja, ka likums šajā jautājumā ir skaidrs: vispirms katrs cilvēks atbild par savu uzvedību. Jauns vecums, iespējams garīgās veselības traucējums vai attīstības īpatnības neattaisno nepieņemamu rīcību, lai gan dažkārt var palīdzēt to izskaidrot.

Skolai jānodrošina visu skolēnu fiziskā un psiholoģiskā drošība, savukārt vecāki atbild par bērnu uzvedību un nodarītajiem zaudējumiem. Atbildība gulstas arī uz pašvaldību, jo skola resursus uzvedības problēmu risināšanai saņem no sava īpašnieka.

Rakaselgs uzskata, ka apsardzes pakalpojumi nerisina uzvedības cēloņus un ir tikai īslaicīgs risinājums. Atstādināšana vairāk vērsta uz sekām, un ilgtspējīgākas ir pieejas, kas meklē cēloņus. Ministrija nevar pateikt, vai šādi gadījumi kļuvuši biežāki, jo detalizēti neseko ikdienai skolās.

Psiholoģes skatījums

Skolas psiholoģe Karmena Maikalu teica, ka līdzīgas problēmas izskan visā Igaunijā. Viņasprāt, jauniešiem nepieciešama mīlestība un robežas, un šādos gadījumos bieži trūkst abu. Atbalstam ģimenēm jāsākas jau pirmsskolā, jo 13 gadu vecumā iejaukties bieži ir par vēlu. Palīdzībai nepieciešama skolu, ģimeņu, policijas un bērnu aizsardzības dienestu sadarbība.