svētdiena, 2026. gada 12. jūlijs
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

BaltijaPublicēts: 2026. gada 12. jūlijs 21:36

Igaunijas olu ražotāji brīvprātīgi atsakās no sprostu sistēmas, valdība aizliegumu neatbalsta

Igaunijas Ekonomikas ministrija neatbalsta aizliegumu būvēt jaunas sprostu putnu fermas, baidoties no konkurences ar Latviju un Lietuvu. Tikmēr lielākie ražotāji, tostarp Dava Foods, pakāpeniski pāriet uz alternatīvām sistēmām.

Foto: ERR (rus)

Igaunijas Ekonomikas ministrija ir noraidījusi likumprojektu, kas paredzētu aizliegumu būvēt jaunas sprostu dējējvistu fermas jau no 2027. gada sākuma. Ministrijas ieskatā šāds solis nostādītu vietējos ražotājus nelabvēlīgā situācijā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm.

Ja Igaunija aizliegumu ieviestu vienpusēji, bet Latvija un Lietuva turpinātu atļaut sprostu olu ražošanu, tas varētu pastiprināt konkurenci no lētāka importa puses, vēsta ETV+ raidījums "Aktuālā kamera".

Viena no lielākajām Igaunijas olu ražotājām Dava Foods Estonia vadītājs Alans Tohvers šo pozīciju atbalsta. Pēc viņa teiktā, lētākās olas Igaunijas veikalos šobrīd galvenokārt nāk no sprostos turētām vistām, un ievērojama daļa šādas produkcijas tiek importēta no Latvijas un Lietuvas.

"Ja mēs pieņemsim aizliegumu tikai Igaunijā, mēs faktiski spēlēsim uz rokām kaimiņvalstu ražotājiem," uzsvēra Tohvers.

Tomēr lielie Igaunijas ražotāji pakāpeniski atsakās no sprostu sistēmas, gaidot iespējamo visas Eiropas regulējumu. Dava Foods kopā ar citiem uzņēmumiem parakstīja labas gribas deklarāciju, saskaņā ar kuru plāno pilnībā atteikties no sprostu fermām līdz 2035. gadam.

Uzņēmums jau ir investējis 3,5 miljonus eiro pārejā uz alternatīvām dējējvistu turēšanas sistēmām. Pašlaik aptuveni 25% uzņēmuma produkcijas veido olas no vistām, kas tiek turētas putnu novietnēs ar laktām, nevis sprostos.

Tirdzniecības tīklā Selver atzīmē, ka pieprasījums pēc augstāka standarta olām joprojām ir ierobežots. Apmēram 15% pircēju izvēlas brīvās turēšanas vai bioloģiskās olas.

Kopumā Selver veikalos ir pieejamas vairāk nekā 30 veidu olas. Apmēram 88% no tām ražotas Igaunijā, 12% nāk no Latvijas, bet paipalu olas pilnībā ir igauņu izcelsmes.

Pēc Selver preses sekretāres Mariannas Jārvelas teiktā, pircējiem galvenais kritērijs joprojām ir produkta izcelsme – daudzi dod priekšroku tieši Igaunijas olām. Tomēr nākamais svarīgais faktors ir cena.

Paši pircēji atzīst, ka visbiežāk olas izvēlas pēc cenas, un vistu turēšanas apstākļi daudziem pagaidām nav izšķiroša nozīme.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā