Igaunijas opozīcija kritizē Turcijas bruņumašīnu iepirkumu: zaudēta sadarbība ar sabiedrotajiem

Igaunijā, Baltijas valstī, kritizē 2023. gadā veikto bruņutehnikas iepirkumu Turcijā. Eksperti uzskata, ka valsts tādējādi palaida garām iespēju iesaistīties kopīgā aizsardzības sadarbībā ar kaimiņvalstīm. Pagaidām Igaunijā nav apkopes bāzes Turcijā iegādātajai tehnikai, bet rezerves daļas nav saderīgas ar jau izmantoto tehniku.

Iepirkuma apstākļi

Pagājušajā ziemā Kuperjanovas kājnieku bataljons sāka apgūt sešriteņu bruņumašīnas Arma, ko piegādāja Turcijas ražotāji. Iepirkumu veica 2023. gadā: 200 miljonu eiro vērto konkursu uzvarēja uzņēmumi Otokar un Nurol Makina. Kopumā Igaunija saņēma 230 bruņumašīnas. Toreizējais Aizsardzības spēku komandieris Martins Hērems norādīja, ka izšķirošie faktori bija izdevīga cena un ātri piegādes termiņi.

Tagad Hērems ir aizsardzības ministrs. Viņš apgalvo, ka kvalitātes pretenziju nav vairāk nekā citai tehnikai, ko izmanto bezceļu apstākļos, un nopietnu problēmu apakšvienībās pašlaik nav. Pēc viņa teiktā, rezerves daļu piegādēs problēmu līdz šim nav bijis, bet tehniskās apkopes pakalpojumu iepirkums jau ir noticis.

Kritika par zaudētu sadarbību

Iegādājoties tehniku Turcijā, Igaunija atteicās no kopīga projekta ar kaimiņvalstīm, lai iegādātos Somijas bruņumašīnas Patria. Rīgikogu (Igaunijas parlamenta) Valsts aizsardzības komisijas deputāts Meelis Kiili uzskata, ka valsts zaudēja iespēju ciešāk sadarboties ar sabiedrotajiem un piedalīties tehnikas izstrādē un ražošanā. Viņš norāda, ka šo priekšrocību Igaunija nodeva Latvijai, kas turpināja dalību projektā, saražoja 42 bruņumašīnas un nosūtīja tās Ukrainai.

Iepirkumā netika ņemta vērā iespēja rezerves daļas ražot un tehniku remontēt tuvumā. Bijušais Aizsardzības ministrijas kanclers Kaimo Kuusk skaidro, ka vēlākos iepirkumos šo faktoru jau vērtē, jo kara laikā ir svarīgi ātri remontēt tehniku un nodrošināt rezerves daļas. Viņš atzīmēja, ka piegādes ķēdes tiek traucētas, piemēram, ja tiek bloķēts Hormuza jūras šaurums.