Igaunijas parlamenta komiteja pārbauda 200 miljonu eiro bruņumašīnu iepirkumu Turcijā
Igaunijas parlamenta (Riigikogu) Korupcijas apkarošanas komiteja izmeklē, kāpēc valsts aizsardzības iepirkumu centrs bruņutransportierus pirka Turcijā, nevis tuvākā reģionā. Aizsardzības ministrs iepirkumu aizstāv ar zemāku cenu un ātrāku piegādi.
Igaunijas parlamenta (Riigikogu) Korupcijas apkarošanas īpašā komiteja pārbauda, kāpēc Igaunijas Aizsardzības investīciju centrs (RKIK), kas atbild par valsts bruņojuma iepirkumiem, riteņu bruņumašīnas iegādājās Turcijā, nevis vienojās ar piegādātājiem tuvāk Igaunijai. Jautājums skar gan naudas izlietojumu, gan valsts bruņoto spēku tehnikas saderību ar kaimiņvalstu armijām.
- gadā Igaunija no Turcijas uzņēmumiem Otokar un Nurol Makina nopirka 230 bruņumašīnas par 200 miljoniem eiro. Viss pasūtījums tagad ir piegādāts.
Eksperti un deputāti kritizē izvēli
Parlamenta Nacionālās aizsardzības komitejas ziņojumā eksperti norāda, ka, slēdzot darījumu ar Turciju, Igaunija atteicās no stratēgiskās sadarbības ar kaimiņiem un kara gadījumā tās tehnika nebūs saderīga ar kaimiņvalstu tehniku. Komitejas loceklis, rezerves ģenerālmajors Meelis Kiili jautāja, kāpēc Igaunija atstāja ļoti spēcīgu, tehnoloģiski attīstītu un ģeogrāfiski tuvu ekosistēmu, kurā ir stratēģiskie partneri, un pārgāja uz tālāku ekosistēmu, kas nepiedāvā tādas pašas iespējas.
Korupcijas apkarošanas komiteja gaida atbildes no Aizsardzības ministrijas un RKIK. Centrs ceturtdien atteicās komentēt iepirkumu ERR un norādīja, ka lēmumus un apstākļus paskaidros aizsardzības ministrs.
Ministra skaidrojums
Aizsardzības ministrs Martins Herems, kas iepriekš bija Igaunijas aizsardzības spēku komandieris, sacīja, ka tādu pašu tehniku kā 1. brigādē iegādāties būtu dārgāk, un 2. brigādes bataljoni līdz šim nebūtu apgādāti ar bruņumašīnām. Izšķirošie faktori bijuši cena un piegādes ātrums, un turku piedāvājums bijis visātrākais. Pret tehnikas kvalitāti, pēc viņa teiktā, nav vairāk iebildumu nekā pret citu aprīkojumu.
Aizsardzības ministrijas bijušais valsts sekretārs Kaimo Kuusks uzskata, ka līdzās cenai un piegādes ātrumam svarīga bija arī apkopes iespēja. Herems norādīja, ka rezerves daļu piegādēs problēmu līdz šim nav bijis, un notiek arī iepirkums, lai Igaunijā atrastu apkopes sniedzēju.
Viņš piebilda, ka pēc desmit gadiem var teikt, ka tas viss bijis muļķīgi, jo karš nesākās, taču šodien kaujas vienības jāsagatavo iespējamam konfliktam pēc iespējas ātrāk. Gaidīšanu un tehnikas izstrādi pašu valstī pēc trim četriem gadiem viņš nosauca par nepietiekami atbildīgu.
