Igaunijā plāno sešu gadu termiņu vecu nedzīvojamo ēku renovācijai

Igaunijas Klimata ministrija plāno noteikt, ka sliktākajās energoefektivitātes klasēs esošo nedzīvojamo ēku īpašniekiem tās būs jārenovē sešu gadu laikā. Grozījumi Būvnormatīvā ieviestu Eiropas Savienības direktīvu, bet nekustamo īpašumu nozare brīdina, ka prasība radīs grūtības īpaši lauku apvidos. Likumprojekts drīzumā nonāks Igaunijas parlamentā Riigikogu.

Kādas ir prasības

Direktīva attiecas uz sliktā stāvoklī esošām nedzīvojamām ēkām, tostarp komerciālām un publiskām ēkām, noliktavām un biroju ēkām. Ēkām energoklasēs G un H līdz 2030. gadam jāsasniedz vismaz F klase, bet līdz 2033. gadam — vismaz E klase.

G un H klases ēkas parasti ir vecas un nesiltinātas. Piemēram, 1970. gadu ķieģeļu daudzdzīvokļu māja Tallinas Lasnamē rajonā varētu būt F klasē, bet 1990. gadu ēkas ar atsevišķiem uzlabojumiem, piemēram, jauniem logiem, var sasniegt E klasi.

Saskaņā ar likumprojektu renovācija kopumā izmaksās gandrīz 290 miljonus eiro, bet vidējais atmaksāšanās laiks ir aptuveni seši gadi. Renovētām ēkām samazinās apkures izmaksas un pieaug vērtība.

Nozares iebildumi

Igaunijas Nekustamo īpašumu asociācijas (EKFL) priekšsēdētājs Ingvars Allekands raidorganizācijai ERR sacīja, ka izmaiņas radīs lielu problēmu ne tikai īpašniekiem, bet visai ekonomikai. Viņaprāt, tās uzliks nepamatotas izmaksas, un uzņēmumiem, īpaši laukos, būs grūti tikt galā. Viņš norādīja uz lauksaimniecības un reģionālo uzņēmumu slēgšanu un darbvietu zudumu. Allekands aicināja pārskatīt direktīvas ieviešanas veidu, jo dalībvalstīm esot ievērojama brīvība, un vēlamais risinājums esot maigāka forma.

Ministrijas atbilde

Klimata ministrijas būvniecības departamenta vadītājs Lauri Suu skaidroja, ka šīs prasības ir daļa no plašākiem grozījumiem, kas aptver visas ēkas, kurās cilvēki veic darbību, un prasības atšķiras pēc ēkas veida. Viņš teica, ka Igaunija jau ieviesusi absolūto minimumu un nedara neko vairāk, nekā direktīva prasa. Riigikogu grozījumus varēs ierosināt.