Igaunijas parlaments pieņēma likumu par finanšu krāpšanas novēršanu

Igaunijas parlaments Rīgikogu trešdien, 21. oktobrī, pieņēma likumu, kura mērķis ir uzlabot finanšu krāpšanas novēršanu, atklāšanu un apturēšanu. Par likumu nobalsoja 76 deputāti. Tas bankām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem dod jaunas pilnvaras cīņā pret krāpniekiem, un tā mērķis ir mazināt zaudējumus valstī.

Ko paredz likums

Bankas varēs atpazīt iespējamu krāpšanu vēl pirms maksājuma veikšanas un, ja pastāv risks, maksājumu atlikt uz vēlāku laiku. Banka drīkstēs arī atteikties izpildīt darījumu, ja ir pamats domāt, ka nauda visticamāk nonāks pie krāpnieka. Šobrīd bankām nav tiesiska pamata maksājumu apturēt, norāda Rīgikogu preses dienests.

Bankas un maksājumu iestādes varēs apmainīties ar informāciju par aizdomām par krāpšanu ar citām kredītiestādēm, maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm. Informāciju varēs sniegt arī Policijas un robežsardzes departamentam (PPA) un Valsts informācijas sistēmu departamenta (RIA) kiberincidentu izskatīšanas nodaļai CERT-EE.

Likumprojekta izskatīšanas laikā parlaments to papildināja ar normām, kas ļauj datus savstarpēji apmainīt kreditoriem, kredītu starpniekiem un kredītiestādēm, ja rodas aizdomas par krāpšanu. Tas palīdzēs atklāt un izmeklēt krāpšanas gadījumus, kas saistīti ar kredītu izsniegšanu.

Kāpēc tas svarīgi

Pēc likumdevēju norādītā, izmaiņas ļaus maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ātrāk iejaukties un sadarboties savā starpā, kā arī ar PPA un RIA. Tas samazinās krāpšanas radītos zaudējumus un stiprinās finanšu sistēmas drošību.

Pērn Igaunijas iedzīvotāji krāpnieku dēļ zaudēja aptuveni 29 miljonus eiro. Lielākā daļa krāpšanas gadījumu sākas telekomunikāciju kanālos un beidzas ar bankas maksājumu, tāpēc efektīvai novēršanai nepieciešama valsts un privātā sektora sadarbība. Informācija par dažādām krāpšanas shēmām un kiberdrošības padomi pieejami Valsts informācijas sistēmu departamenta vietnē.