Igaunijas partijas dalītos viedokļos par Madizes iespējamo interešu konfliktu prezidenta vēlēšanās
Igaunijas Riigikogu partiju pārstāvji nav vienisprātis par to, vai tieslietu kancleres Ules Madizes izvirzīšana prezidenta amatam rada juridiskas problēmas. EKRE brīdina par iespējamu vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu tiesā, bet citas partijas juridiskus šķēršļus nesaskata.
Igaunijas parlamentā Riigikogu pārstāvētās partijas atšķirīgi vērtē situāciju, kas radusies saistībā ar tieslietu kancleres Ules Madizes iespējamo kandidatūru valsts prezidenta amatam. EKRE priekšsēdētājs Martins Helme brīdinājis, ka Madizes izvirzīšana varētu novest pie vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanas tiesā. Savukārt Reformu partijas, Sociāldemokrātiskās partijas un Isamaa pārstāvji uzskata, ka juridisku šķēršļu nav.
Sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētāja vietnieks Tanels Kīks norādījis, ka konstitūcija neaizliedz augstiem valsts amatpersonām kandidēt uz prezidenta amatu. Pēc viņa teiktā, kandidātam jābūt vismaz 40 gadus vecam, dzimšanas ceļā jāiegūtai Igaunijas pilsonībai un jāneatrodas aktīvā dienestā, taču tieslietu kancleram šādu izslēdzošu kritēriju neesot.
Līdzīgu nostāju paudis Reformu partijas biedrs un Riigikogu tiesiskās komisijas priekšsēdētājs Madis Timpsons, kurš uzsvēris, ka demokrātiskā valstī jābūt tiesībām kandidēt arī tad, ja persona ieņem citu augstu valsts amatu. Viņš atgādinājis, ka konstitūcijas 84. pants nosaka — pēc stāšanās prezidenta amatā izbeidzas pilnvaras visos vēlētajos amatos, savukārt tieslietu kanclera likums šādu automātisku pilnvaru izbeigšanos neparedz.
Arī Isamaa frakcijas priekšsēdētājs Helirs-Valdors Sēders uzskata, ka juridisku problēmu nav, un norādījis, ka arī iepriekš neviens kandidāts nav ticis spiests atstāt amatu, lai kandidētu vēlēšanās. Viņaprāt, likums neprasa amata atstāšanu vai darbības apturēšanu — cits jautājums ir sabiedrības un politiķu vērtējums.
Tomēr Labo partijas priekšsēdētāja Lāvlija Perlinga uzskata, ka vispirms partijām jāpanāk vienošanās, jo prezidents ir nacionālās aizsardzības vadītājs, konstitūcijas uzraugs un valsts pārstāvis. Viņa aicinājusi politiķus koncentrēties uz saviem pienākumiem un skaidri paust nostāju par prezidenta ievēlēšanas kārtību.
Zvērināts advokāts un bijušais tieslietu kanclers Allars Jikss atzinis, ka juridisku šķēršļu nav, taču politiķi neesot pienācīgi organizējuši vēlēšanu procesu. Viņaprāt, Madizei nepieciešams pēc iespējas plašāks atbalsts un pietiekams skaits parakstu, pretējā gadījumā tieslietu kancleram nāktos meklēt atbalstu pie atsevišķām frakcijām, kas, pēc Jiksa domām, nebūtu pieļaujami. Kandidātu izvirzīšana prezidenta amatam sāksies nākamnedēļ.
