Igaunijas piekrastes zvejas reforma stāv uz vietas: soļus gaida no visām pusēm

Igaunijas piekrastes zvejas reforma nevirzās uz priekšu, jo zvejnieki gaida lēmumus no valsts, ierēdņi – priekšlikumus no zvejniekiem, bet politiķi – vienošanos starp abām pusēm. Tā savā viedokļa rakstā ERR vietnē secina Indreks Adlers, jūras zinātnieks un piekrastes zvejnieks, kurš vairāk nekā gadu vadīja rūpnieciskās zvejas jomu Igaunijas Reģionālās attīstības un lauksaimniecības ministrijā un bija reformas iniciators.

Reformas mērķi un termiņš

Reforma ir ierakstīta valdības darbības programmā. Tās mērķis ir uzlabot nozares ekonomisko dzīvotspēju, veicināt jauniešu ienākšanu zvejniecībā un mazināt pārmērīgo slodzi uz zvejas resursiem. Sagatavošanas termiņš norādīts 2026. gada beigās. Darbs sākās pagājušajā gadā, un tika veikta sociāli ekonomiskā analīze.

Septembrī, prezentējot analīzi, nozares pārstāvjiem paziņoja, ka tuvojošos Rīgikogu (Igaunijas parlamenta) vēlēšanu dēļ pašreizējais ministrs lēmumu par reformu nepieņems un atstās to nākamajam ministram.

Trīs pušu atbildība

Adlers uzskata, ka zvejniekiem un ierēdņiem ir kopīgs mērķis – dzīvotspējīga zveja un ilgtspējīgi zivju krājumi –, taču sadarbībā katra puse gaida, ka pirmo soli sperēs otra. Viņaprāt, zvejniekiem jāpāriet no kritikas uz risinājumu piedāvāšanu, tostarp jāapspriež neērti jautājumi: kā mazināt slodzi uz zveju, kā nodrošināt pietiekamus ienākumus un kā jauniešiem iekļūt nozarē, ja zvejas iespējas jau ir sadalītas.

Ministrijai, pēc autora domām, formālu iesaisti vajadzētu aizstāt ar īstu sadarbību, kas sākas jau problēmas definēšanas posmā, apvienojot zvejnieku, zinātnieku un ierēdņu zināšanas pirms lēmumu pieņemšanas. Politiskajai vadībai savukārt jāuzņemas atbildība par lēmumiem arī tad, ja tie visiem nepatīk.

Adlers norāda: ja zvejnieki nevar vienoties, ierēdņi nevar virzīties uz priekšu bez politiska mandāta, bet ministrs gaida piemērotāku laiku, nekas nemainīsies.