Igaunijas premjers: 35 gadu laikā tautas labklājība sasniegusi vēsturisku augstumu
Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals valsts neatkarības atjaunošanas 35. gadadienā uzsvēra ekonomikas un labklājības izaugsmi, atzīmējot, ka tauta šobrīd ir turīgāka nekā jebkad agrāk. Viņš pateicās Islandei par pirmo atzīšanu 1991. gadā.

Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals ceturtdien, 20. augustā, karoga pacelšanas ceremonijā uz Toompea pauda, ka valsts trīsdesmit piecu gadu laikā kopš neatkarības atjaunošanas ir pārvarējusi tālu ceļu no okupācijas līdz starptautiski cienītas valsts statusam.
Savā runā premjers atgādināja, ka pirms 35 gadiem Igaunijai bija maz, uz ko paļauties, un nebija skaidrs, vai atgūtā brīvība saglabāsies. Tomēr tautas apņēmība un skaidrs redzējums ļāvuši valstij izveidoties par vietu, kuru šodien pasaule uzlūko ar cieņu.
Ekonomikas izaugsme
Mihals norādīja, ka pēdējo trīsdesmit gadu laikā Igaunijas iekšzemes kopprodukts palielinājies 15 reizes, bet algas — 60 reizes. Vidējais paredzamais mūža ilgums pieaudzis par vairāk nekā 12 gadiem, kas esot lielākais pieaugums starp Eiropas valstīm. Igaunijas ekonomika augusi 14 no pēdējiem 17 gadiem, un pēdējo divu gadu jaunākie dati liecinot par atsākušos izaugsmi.
Premjers uzsvēra, ka Igaunija šobrīd tiek ierindota starp labākajām valstīm dzīvošanai pasaulē, tiekot atzīmēta tās ekonomiskā brīvība, vārda brīvība, cilvēktiesību ievērošana un rūpes par vidi. Valsts ieņem augstu vietu arī globālajā cilvēces attīstības indeksa vērtējumā.
Pateicība Islandei
Mihals atgādināja, ka izšķirošajā brīdī pirms 35 gadiem tieši Islande bija pirmā valsts, kas atzina nesen atjaunoto Igaunijas neatkarību, un šai drosmīgajai lēmumam sekojušas citas valstis. Ceremonijā piedalījās arī Islandes prezidente Halla Tomasdotira, kurai premjers pauda pateicību.
Mihals uzsvēra, ka mērķis ir nodrošināt, lai Igaunijas karogs pastāvīgi plīvotu virs Garā Hermaņa torņa, un ka brīvība nav pašsaprotama — par to jāturpina strādāt.
/nginx/o/2026/08/19/17857935t1hdc1e.jpg)

