Igaunijas premjers: ar Krieviju nav ko pārrunāt par Eiropas drošības arhitektūru
Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals Dublinā notikušajā Eiropas Politiskās kopienas sanāksmē paziņoja, ka Eiropas drošības arhitektūra nav apspriežama ar Krieviju. Viņš aicināja pastiprināt atbalstu Ukrainai un spiedienu uz Kremli.
Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals (Reformu partija) piektdien Īrijas galvaspilsētā Dublinā notikušajā neformālajā Eiropas valstu vadītāju sanāksmē paziņoja, ka Eiropas drošības arhitektūra nav atvērta sarunām ar Krievijas pusi. Pēc viņa domām, Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas novirzīt Eiropas uzmanību uz savu vēlmju sarakstu, nevis pievērsties ilgstoša miera panākšanai Ukrainā.
„Putins vēlas, lai mēs pārrunājam viņa vēlmju sarakstu, nevis koncentrējamies uz miera panākšanu Ukrainā,” teica Mihals, citēts Igaunijas valdības preses relīzē. Viņš uzsvēra, ka pašreizējā drošības arhitektūra darbojas labi, un, ja to mainītu, tad vienīgi tā, lai Ukraina kļūtu par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti un Krievija pārtrauktu nogalināt cilvēkus.
Atbalsts Ukrainai
Mihals norādīja, ka Igaunija Ukrainai sniegs papildu 6,5 miljonus eiro. No tiem 4,5 miljoni eiro paredzēti lokomotīvēm, bet 2 miljoni eiro — atjaunošanai. Premjers uzsvēra, ka Ukrainai priekšā ir ļoti smaga ziema, un ES jāatrod resursi, lai palīdzētu tai to pārlaist un nodrošinātu aizsardzībai nepieciešamo.
Viņš atgādināja, ka Ukrainas miera sarunās Eiropu pārstāv ES institūcijas un E5 valstis — Francija, Vācija, Itālija, Polija un Apvienotā Karaliste. Eiropadomes priekšsēdētājam António Kostam un Eiropas Komisijai esot pienākums koordinēt dalībvalstu kopīgi saskaņotās nostājas.
Mākslīgais intelekts
Mihals sanāksmē skāra arī mākslīgā intelekta jautājumu. Viņš teica, ka Eiropa nedrīkst aizstāt atkarību no importētā fosilā kurināmā ar atkarību no ārvalstu mākslīgā intelekta. Pēc viņa teiktā, ES lielākās priekšrocības šajā jomā ir vienotais tirgus un dati, kas jāizmanto labāk, un Eiropai jābūt arī savām spēcīgām uzņēmumiem un tehnoloģijām.
Vadītāji par mākslīgo intelektu diskutēja ar Francijas uzņēmuma „Mistral” vadītāju Arturu Menšu un mākslīgā intelekta pionieri profesoru Džefriju Hintonu. Mihals norādīja, ka Eiropai nepieciešams kapitāls, skaitļošanas jauda un spēja augt vienotajā tirgū, ieguldījumus virzot robotikā, autonomajos transportlīdzekļos un viedajā veselības aprūpē.
