Igaunijas profesionālās skolas: papildu 14 miljoni eiro nav pietiekami reformai
Igaunijas valdība nākamgad profesionālajām skolām piešķirs papildu gandrīz 14 miljonus eiro izglītības reformas atbalstam, taču nozares pārstāvji uzsver, ka nepieciešams jauns ilgtermiņa finansēšanas modelis.
Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrija nākamajā gadā profesionālajām mācību iestādēm piešķirs papildu gandrīz 14 miljonus eiro, lai atbalstītu profesionālās izglītības reformas ieviešanu. Ministrija ir noteikusi mērķi, ka līdz 2035. gadam vismaz 40 procenti pamatskolu absolventu izvēlēsies profesionālo vidējo izglītību.
Šajā mācību gadā profesionālajā izglītībā tika ieviestas jaunas četrgadīgas programmas, kas īpaši vērstas uz pamatskolu absolventiem. Šīs izmaiņas liek skolām pārskatīt savus darbības modeļus. Ministrijas vidējās un profesionālās izglītības nodaļas vadītāja Ülle Matsin norādīja, ka skolu budžeti tika plānoti jau pirms reformas pilnīgas ieviešanas, tāpēc tagad, kad daudzās skolās mainījusies audzēkņu struktūra — piemēram, pieaugot pamatskolu absolventu skaitam —, mainās arī finansējuma vajadzības, tostarp mācību materiāliem.
Igaunijas Profesionālās izglītības veicināšanas asociācijas valdes priekšsēdētājs Kuno Rooba papildu finansējumu novērtēja atzinīgi, sakot, ka tas apliecina — nozares bažas par finansējumu ir sadzirdētas. Tomēr viņš uzsvēra, ka ilgtermiņā nepieciešams pārskatīt visu profesionālās izglītības finansēšanas modeli, jo tā pašreizējā forma nenodrošina reformas mērķu sasniegšanai vajadzīgos resursus. Pēc Roobas vārdiem, jaunā profesionālā vidējā izglītība pēc satura būtiski atšķiras no iepriekšējās un ietver vairāk aktivitāšu, tāpēc nepieciešams vairāk finansējuma gan pedagogiem, gan atbalsta personālam, gan materiālajiem resursiem.
Piektdien sāksies jaunas sarunas starp pusēm par finansējuma modeļa dažādiem komponentiem. Ministrija uzskata, ka profesionālās izglītības finansējuma apjomam jāatspoguļo jaunā situācija un ka profesionālās un vispārējās vidējās izglītības finansēšanas principus varētu vairāk tuvināt viens otram. Matsin piebilda, ka diskusijas notiek arī par atbildības sadali starp skolām, piemēram, saistībā ar pedagogu profesionālās attīstības koordinēšanu.
Vērtējot nākotni, finansēšanas modeļa atjaunināšana varētu palielināt kopējo profesionālajai izglītībai nepieciešamo finansējumu, jo sistēma balstās uz izmaksām par katru audzēkni — tādējādi, pieaugot pamatskolu absolventu skaitam profesionālajās skolās, lielāka finansējuma daļa pakāpeniski pārvirzīsies uz šo izglītības nozari.
