Igaunijas Rēuges novada vadītāja: bērnu aizsardzības palīdzībai jāsasniedz bērns, nevis jāpaliek uz papīra
Rēuges novada (Igaunija) vecākā Brita Vahtere pēc atkārtotas Sociālās apdrošināšanas departamenta pārbaudes norāda, ka speciālistu laiku arvien vairāk aiznem dokumentācija un atskaites. Viņasprāt, bērnam jāsaņem palīdzība laikā, un valstij jāpārskata sistēma kopumā.

Igaunijas Rēuges novada vecākā Brita Vahtere publiski pauž viedokli par bērnu aizsardzības darba organizāciju pēc tam, kad Sociālās apdrošināšanas departaments (valsts iestāde, kas pārrauga šo jomu) veica atkārtotu pārbaudi novadā. Pārbaudē konstatēti trūkumi, no kuriem daži saglabājas jau vairākus gadus. Vahtere atzīst, ka novads to nevar noliegt, taču aicina runāt arī par iemesliem, kāpēc šādi trūkumi rodas un kāpēc tos nevar novērst ātri.
Skaitļi un darba slodze
Rēuges novadā dzīvo 730 bērnu, no kuriem 90 šobrīd ir bērnu aizsardzības dienesta redzeslokā. Tas nozīmē, ka katram astotajam bērnam kādu iemeslu dēļ vajadzīga speciālistu uzmanība. Novadā strādā divi bērnu aizsardzības speciālisti; viņiem ir paaugstināta alga, nodrošināta mentorēšana, apmācība un vadības atbalsts.
Vahtere apraksta, ka speciālista diena ir grūti plānojama: plānots biroja darbs var pārvērsties par steidzamu izbraukumu. Attālumi novadā ir lieli – no viena gala līdz otram 60–70 km, bet no novada administrācijas jebkurā virzienā 30–40 km. Teritorijas platība ir gandrīz tūkstoš kvadrātkilometru. Retais autobusu satiksmes piedāvājums un privāta auto trūkums apgrūtina arī ģimeņu nokļūšanu pie pakalpojumiem.
Kadru mainība un dokumentācija
Pēc viņas teiktā, speciālistus noturēt ir grūti visā Igaunijā, un Rēugē pēdējos gados to mainījies daudz. Par iemesliem viņa min darba intensitāti, atbildības līmeni un nepietiekamu atalgojumu. Ar katru aizejošo darbinieku tiek zaudētas zināšanas un uzticēšanās, bet jaunajiem jāpārņem vecas lietas, no kurām dažas velkas kopš 2018. gada.
Vahtere atsaucas uz Tallinas Universitātes 2024. gada pētījumu, kurā sociālā darba un bērnu aizsardzības speciālisti norādīja uz stresu, izdegšanas risku un to, ka dokumenti, atskaites un saskaņojumi aizņem lielāko daļu laika.
Viņa uzsver, ka dokumentēšana ir nepieciešama, taču, ja jāizvēlas starp tūlītēju reakciju uz apdraudētu bērnu un vecas lietas dokumentu pabeigšanu, prioritātei jābūt bērnam. Viņa aicina valsti paraudzīties uz sistēmu kopumā, jo prasības atkārtojas no pārbaudes uz pārbaudi un no novada uz novadu.


