Igaunijas Valodas padomes vadītājs: pāreja uz igauņvalodīgu izglītību ieilgusi par desmitiem gadu
Igaunijas Valodas padomes vadītājs Ilmars Tomusks intervijā atskatās uz gandrīz 31 gadu amatā un skaidro, kāpēc pāreja uz igauņvalodīgu izglītību Krievijas skolās aizkavējusies uz desmitiem gadu. Viņš arī dalās pieredzē par darbu 16 valdību laikā.

Ilmars Tomusks, kurš gandrīz 31 gadu vada iestādi, kas agrāk saukta par Valodas inspekciju un tagad ir Valodas padome, intervijā atskatījies uz savu karjeru un Igaunijas valodas politikas attīstību. Amatā viņu 1995. gadā aicināja toreizējais izglītības ministrs Pēters Kreicbergs, kurš meklēja cilvēku, kas nebūtu saistīts ne ar Tallinas, ne Tartu valodniecības aprindām, lai mazinātu tā laika strīdus par valodas jautājumiem un ar tiem saistīto finansējumu.
Tomusks stāsta, ka pēc dienesta padomju armijā viņš negaidīti kļuva par igauņu valodas skolotāju krievu mācībvalodas skolā, jo pamanīja viņa potenciālu toreizējais valodu fakultātes dekāns. Astoņdesmitajos gados igauņu valoda krievu skolās bija maznozīmīgs mācību priekšmets, un daudzi to mācījošie skolotāji paši valodu nepārvaldīja pietiekamā līmenī.
Ilgais likumdošanas ceļš
Pirmais lēmums par pāreju uz igauņvalodīgu izglītību Rīgikogu pieņēma jau 1993. gadā, nosakot termiņu 2000. gadu, taču tas vairākkārt tika atlikts. 2011. gadā pāreja sākās vidusskolās, bet reāla pāreja pamatskolās un bērnudārzos sākās tikai pēc 2022. gada beigās pieņemtā lēmuma. 2024. gadā stājās spēkā jaunas skolotāju kvalifikācijas prasības, kas valodas zināšanas beidzot padarīja par obligātu kvalifikācijas nosacījumu — līdz tam skolotāju varēja atlaist tikai formāli, jo valodas prasme nebija daļa no kvalifikācijas prasībām.
Pēc Valodas padomes jaunākajiem datiem, 97 procenti vispārizglītojošo skolu skolotāju, kuriem nepieciešams C1 līmenis, šo prasību izpilda. Bērnudārzos rādītājs ir aptuveni 95 procenti pedagogu vidū, taču asistentu vidū tikai 50–60 procenti. Ida-Virumā algas piemaksa par igauņu valodas zināšanām ir piesaistījusi simtiem skolotāju, padarot skolas par pievilcīgu darbavietu, lai gan tas radījis grūtības atrast igauņu valodā runājošus darbiniekus citās pašvaldības iestādēs.
Savus pēdējos mēnešus amatā pavadošais Tomusks intervijā arī atzīst, ka nekad nav uzskatījis sevi ne par vadītāju, ne menedžeri, bet gan par kolēģu partneri nelielā iestādē ar mazāk nekā 20 darbiniekiem.
/nginx/o/2026/08/19/17857935t1hdc1e.jpg)

