Igaunijas valsts budžeta samazinājums skar invalīdu un pacientu organizācijas
Igaunijā valsts atbalsta samazinājums par 10% apgrūtina Invalīdu kameras un citu pacientu aizstāvības nevalstisko organizāciju darbu, lai gan valdība izvirza arvien lielākas prasības.
Igaunijas Invalīdu kamera nākamgad saņems par 10% mazāku valsts atbalstu, kas nozīmē €150 000 mazāk nekā līdz šim. Kameras finansējums pēdējos četrus gadus nav mainījies, un, ņemot vērā dzīves dārdzības pieaugumu, tam vajadzētu būt lielākam. Kameras izpilddirektore Maarja Krais-Leosk norāda, ka reāli nepieciešami €1,8 miljoni, salīdzinot ar pašreizējo €1,5 miljonu atbalstu, kas nākamgad samazināsies līdz €1,35 miljoniem.
Sociālo lietu ministrija samazina partneru finansējumu valsts budžeta taupības pasākumu dēļ. Nepieciešamība pēc ietaupījumiem ir zināma kopš 2024. gada. Līdz šim ministrija segusi iztrūkumu no saviem resursiem, taču tas vairs nav iespējams. Ministrijas ģenerālsekretāra vietniece Nele Labi paziņojusi, ka organizācijām ieteikts pieteikties EEZ finansētajai pilsoniskās sabiedrības programmai, ko drīzumā atvērs Atvērtās Igaunijas fonds. Ministrija plāno mainīt finansēšanas principus: noslēgt ilgtermiņa līgumus, mazināt birokrātiju un prioritizēt galvenās jomas, tostarp pacientus un cilvēkus ar invaliditāti. Tomēr visām NVO jāsagatavojas finansējuma samazinājumam par 10–20%.
Invalīdu kamera pārstāv daudzas mazākas organizācijas, tostarp tās, kas fokusējas uz hroniskām slimībām. Līdz ar to samazinājums skar vēl 50 mazākas savienības, biedrības un asociācijas. Krais-Leosk uzsver, ka jāizlemj, ko vairs nevarēs darīt, un brīdina, ka problēmas nevis samazināsies, bet gan kļūs dziļākas, un sekas galu galā nonāks pašvaldību un valsts iestāžu atbildībā.
Vēža pacientu organizācijas norāda, ka, ja valsts no tām sagaida vairāk, finansējumam jāpalielinās, un Igaunijai jāveido pienācīga pacientu atbalsta sistēma. Pēc viņu aplēsēm, nepieciešami €300 000–€500 000 gadā. NVO Onkoloogika izpilddirektore Kristel Leif uzsver, ka tās prasa atsevišķu stratēģisko partnerību ar stabilu finansējumu līdzās nacionālajai vēža kontroles stratēģijai, jo bez tā nav iespējams izpildīt valsts izvirzītās cerības pret pacientu organizācijām.
