Igaunijas Valsts kontrole atkārtoti konstatē problēmas aizsardzības nozarē, atbildīgie amatā paliek

Igaunijas Valsts kontroles 28. augustā publicētais kopsavilkuma audits būtībā turpina iepriekšējo gadu pārbaudes secinājumus. Jau 2024. gada jūlijā iestāde vērsa toreizējā Aizsardzības ministrijas kanclera Kusti Salmi uzmanību uz nepieciešamību sakārtot Valsts aizsardzības investīciju centra (RKIK) un Aizsardzības spēku darba procesus, kā arī uz ievērojamu apjomu neinventarizētu aktīvu. Pārbaudē atklātas kļūdas preču iepirkumu noformēšanā, priekšapmaksu veikšanā un krājumu uzskaitē.

Arī pagājušā gada auditā tika minētas līdzīgas problēmas — trūkumi RKIK un Aizsardzības spēku darba organizācijā ietekmē gan aktīvu, izdevumu un prasību uzskaiti grāmatvedībā, gan budžeta izpildi. Straujais nozarei pieejamā finansējuma pieaugums palielina riskus, un daļa no tiem jau ir īstenojušies. Piemēram, kopš 2018. gada viena piegādātāja kontā bija uzkrāta 9,6 miljonu eiro priekšapmaksa, kas faktiski kļuvusi par ilgtermiņa bezprocentu aizdevumu no Igaunijas nodokļu maksātāju naudas, jo RKIK vairākus gadus neieskaitīja jaunos pasūtījumus šajā summā.

Šā gada auditā norādīts, ka Aizsardzības ministrija uzņēmusies saistības, kas nav paredzētas valsts budžetā — valstij varētu nākties papildus izmaksāt 70 miljonus eiro. Kanclers Kaimo Kūze skaidroja, ka izdevumi saistīti ar tiesas strīdu ar piegādātāju, kurš nepildījis saistības, un vai risks īstenosies, vēl nav skaidrs. Bijušais aizsardzības ministrs Urmass Reinsalu pārmeta, ka ministrija bija solījusi šādas situācijas turpmāk nepieļaut. Kūze atbildēja, ka trūkumi tiks labots un skaidrojošā piezīmē vajadzēja aprakstīt šo hipotētisko risku.

Atbildība netiek uzņemta

Aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs uz ERR zvaniem neatbildēja. Kūze apstiprināja, ka par ministrijas finanšu jomu atbild kanclers, taču neredz pamatu paša atkāpjai, uzsverot, ka rīcības plāns kopš pagājušā gada kļuvis konkrētāks, nosakot atbildīgos un termiņus.

RKIK vadītājs Elmars Vahers atzina, ka daļa dokumentu parakstīti bez atbilstošām pilnvarām, taču noliedza, ka trūkst preču vai naudas — problēma esot dokumentu noformējumā. Aizsardzības spēku Ģenerālštāba loģistikas nodaļas priekšnieks pulkvedis Valdo Veski norādīja, ka šogad audits neizcēla problēmas ar Aizsardzības spēku mantas uzskaiti, taču kopš 2025. gada beigām atcelts izņēmums, kas ļāva neveikt iekārtu vērtības novērtējumu, radot 1,2 miljardu eiro grāmatvedības starpību. Viņš neparedz lielas izmaiņas Valsts kontroles ieteikumu dēļ.