Igaunijas valsts kontrolieris: Aizsardzības ministrijas uzskaitē joprojām nopietni trūkumi
Igaunijas valsts kontroles vadītājs Janars Holms Rīgikogu paziņoja, ka valsts gada pārskats kopumā ir ticams, taču Aizsardzības ministrijas aktīvu un līgumu uzskaitē ir sistēmiskas problēmas. Viņš kritizēja arī ministriju budžetu apstiprināšanu pēc budžeta gada beigām.
Igaunijas Valsts kontroles (National Audit Office) vadītājs Janars Holms Rīgikogā, Igaunijas parlamentā, ziņoja par valsts pārskata revīzijas rezultātiem. Viņš apliecināja, ka valsts iepriekšējā gada pārskats ir būtiskā mērā pareizs, taču ar vienu izņēmumu: Aizsardzības ministrijas saimniecības kārtība joprojām ir slikta.
Aizsardzības nozares aktīvi un līgumi
Holms atgādināja, ka jau 2022. gadā bija norādījis uz Aizsardzības spēku aktīvu nepietiekamu uzskaiti. Lai gan sabiedrība aizsardzībai piešķīrusi vairāk naudas un iegādāts daudz pamatlīdzekļu un krājumu, darba organizācijas un attieksmes problēmas apjukumu tikai padziļinājušas. Runa esot par ieročiem un to sistēmu komponentēm, dārgu munīciju, maskēšanās līdzekļiem, kā arī uguns vadības un sakaru sistēmām. Viņaprāt, zināšanas par krājumiem, to atrašanās vietu un lietojamību ir daļa no kaujas gatavības. Publiska šo problēmu apspriešana drošību neapdraud.
Igaunijas Aizsardzības investīciju centra līgumu pārbaudē tika aplūkoti tikai 64 līgumi, tomēr atrastas sistēmiskas problēmas: neatskaitīti avansa maksājumi, neievēroti līgumu noteikumi, nenoslēgti līgumi, kā arī dokumentācijas kļūdas, kuru dēļ nevarēja noteikt, pēc kura līguma preces saņemtas. Centra vadītājs norādījis, ka uzlabojumi notiek kopš gada sākuma.
Ministriju budžeti
Divās trešdaļās ministriju ministri 2025. gada darbības budžetu galīgo sadalījumu apstiprinājuši tikai vairākus mēnešus pēc budžeta gada beigām. Holms to nosauca par atpakaļejošu apstiprināšanu. Finanšu ministrija neseko, vai ministrijas ievēro ilgtermiņa saistību limitus, un aptuveni puse ministriju to nespēja pamatot ar aprēķiniem. Valsts budžeta stratēģija paredz deficītu līdz četriem procentiem no IKP.
SmartCap un veselības aprūpe
Revīzija par SmartCap riska kapitāla fondiem parādīja, ka pagājušā gada beigās tajos bija vairāk nekā 250 miljoni eiro neiesaistītu līdzekļu, kamēr valsts aizņēmās naudu. Ekonomikas ministrijas pārstāvis vienlaikus pildīja trīs lomas, kas radīja interešu konflikta risku. Holms arī norādīja, ka veselības aprūpes ilgtermiņa finansēšanas jautājumi joprojām nav atrisināti.
