Igaunijas ziemeļu vīna darītavā gatavo vīnu no rabarberiem, ābolu un vīnogām
Lahemā, senā krodziņa vietā, darbojas Igaunijas ziemeļu vīna darītava Valgejõe Veinivilla, kur vīnu gatavo no vietējiem augļiem, ogām un vīnogām. ETV+ raidījums "Летний горизонт" apmeklēja saimniekus un iepazina viņu produkciju.
Igaunijas ziemeļos, Lahemā, senā trakteru ēkā tagad darbojas viena no valsts mazākajām un ziemeļniecīgākajām amatnieciskajām vīna darītavām — Valgejõe Veinivilla. Par to stāstīja ETV+ raidījums "Летний горизонт".
Vīna darītavas saimniece Tīna Kūlere pastāstīja, ka vīnu gatavo un uzglabā akcīzes noliktavā, kur tērauda tvertnēs notiek rūgšanas process. Šobrīd lielākā daļa tvertņu ir tukšas, taču 400 litru mucās jau nogatavojies šā gada rabarberu vīns, kas ar laiku kļūs gaišāks.
Plaša produkcijas klāsts
Bez vīna saimniecībā ražo arī mājas limonādes un dzirkstošos vīnus, kuriem gāzi pievieno ar karbonizatora palīdzību. Šobrīd vīna pagrabā glabājas vairāk nekā piecarpus tūkstoši pudeļu. Plauktos atrodami aptuveni piecpadsmit vīna veidi, kas gatavoti no āboliem, rabarberiem, alksnenēm, zemenēm un dzērvenēm, kā arī dzirkstošais vīns no baltajām jāņogām. Klāt ir arī klasiski vīni no Igaunijā audzētām vīnogām.
Saimniece norādīja, ka vīna ražošanai piemērotas vīnogas vislabāk nogatavojas Dienviddigaunijā un salās, kur vairāki vīndari paši audzē vīnogas.
Hutorā aug arī vīnogas, taču no tām vīnu negatavo. Raidījuma veidotāji tomēr pārbaudīja, cik daudz cukura augustā, ziemeļu saulē, uzkrājušas gandrīz nobriedušas ogas. Kūlere skaidroja, ka cukura daudzums vīnogās ir būtisks, jo rūgšanas laikā tas pārvēršas alkoholā. Šobrīd izmērīti aptuveni 13 grādi pēc Briksa skalas, kas dotu apmēram 7% alkohola — pagaidām par maz.
Sava hutora teritorijā saimniece vīna ražošanai audzē tikai aronijas jeb melnās upenes, kuras dēvē par superogu, jo tās saglabā daudz noderīgu vielu pat pēc rūgšanas.
