Igaunijas žurnālists: ielu aptaujās jaunieši arvien biežāk klusē, krievvalodīgie kļuvuši drošāki
Igaunijas žurnālists Reins Sikks pastāstījis, ka ielu aptaujās arvien retāk sastop jauniešus ar savu viedokli, savukārt krievvalodīgie iedzīvotāji pēdējos gados sākuši runāt atklātāk.
Ilggadējais Igaunijas žurnālists Reins Sikks Vikerraadio komentārā dalījies novērojumos par ielu aptaujām — žanru, ko viņš gadiem izmantojis laikrakstiem Maaleht un agrāk Eesti Päevaleht. Nesenā piemērā viņš pa Virumā apceļojis ar jaunievēlētās prezidentes Ülles Madises portretu, apkopojot cilvēku viedokļus, taču ielu aptaujas izmantojis arī pašvaldību un Riigikogu vēlēšanu, reģionu problēmu un likumdošanas tēmu apzināšanai.
Pēc Sikka pieredzes, lauku iedzīvotāji runā atklātāk un pārliecinošāk nekā pilsētnieki — viņiem esot vairāk laika un lielāka drosme parādīties presē ar savu vārdu un seju. Savukārt attieksmē pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem pēdējos gados vērojamas pārmaiņas: ja pirms kara Ukrainā daudzi lūdza sarunāties krieviski, tad tagad viņi biežāk atvainojas par nepietiekamām igauņu valodas zināšanām, mēģina runāt lauzītā igauņu valodā vai lūdz atļauju atbildēt krieviski.
Par nopietnu problēmu Sikks nosaucis jauniešu, īpaši skolēnu, vienaldzību — daudzi neinteresējas par notiekošo savā pilsētā vai novadā, un uz jautājumiem par politiku atbild ar vienaldzību, mēģinot no sarunas izvairīties. Tas raksturīgs pat pazīstamu valsts skolu ģimnāzistiem. Pēc žurnālista domām, vaina nav jauniešu neziņā, bet gan skolu mācību programmās, kur netiek mācīts, kā sazināties ar presi un kāpēc svarīgi paust viedokli par valsts un pašvaldības lietām.
Sikks uzskata, ka valsts un pašvaldības vadītāju vārdu zināšanai un pilsoniskai nostājai jābūt obligātai skolas satura daļai. Lai rādītu piemēru, viņš solījis, ka jau šonedēļ viņa vadītās mediju grupas skolēni Kadrinas vidusskolā sāks apgūt, kā rīkoties, ja uz ielas negaidīti tiek uzdots jautājums ar mikrofonu rokā.
